Bankas «sagrābj» regulatoru?

Bailes no tiesvedībām un politiskās banku ietekmes padarījušas FKTK par nozares ķīlnieku — šis OECD ekspertu slēdziens, ko valsts ir noslepenojusi, izgaismo FKTK vadības nomaiņu

Ar dāsnu atlīdzību 80% apmērā no gada mēnešalgas 15. jūlijā darbs noslēgsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam Pēteram Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei. Tas ir viens no pasākumiem finanšu jomas «kapitālajā remontā», ko premjers Krišjānis Kariņš (JV) skaļi pieteica februārī, valdībai cenšoties izvairīties no Latvijas nonākšanas Moneyval pelēkajā sarakstā kā finansiāli neuzticamai valstij. Neviens gan neesot ieteicis konkrēti nomainīt FKTK vadību, taču «sapratām, ka nepieciešams darīt vairāk, nekā ir rekomendācijās», Ir skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Tomēr Ir rīcībā nonākuši līdz šim slepeni OECD ekspertu secinājumi par FKTK neatkarību liecina — starptautiskie partneri saskata ne tikai sistēmiskas problēmas, bet izsaka skarbus secinājumus tieši par līdzšinējo komisijas vadību.

Noslepeno asu kritiku

Nesen Saeima grozīja FKTK darbību regulējošo likumu, nomainot FKTK struktūru un pārvaldību. «Galvenā doma ir tā, ka naudas atmazgāšanas uzraudzība FKTK tiek nolikta vienā līmenī ar prudenciālo uzraudzību,» pārmaiņas skaidro ministrs Reirs. Proti, «naudas atmazgāšana ir nevis viena maza sastāvdaļa, bet praktiski līdzvērtīga» banku sektora finanšu risku uzraudzībai.

Lai gan pēdējos gados FKTK trīskāršojis cilvēkresursus naudas atmazgāšanas kontrolei, attiecīgā departamenta vadītājs tomēr līdz šim pat nebija starp FKTK padomes locekļiem, kas pieņem lēmumus un to skaitā piemēro sodus tirgus dalībniekiem. Aizkulisēs labi zināms arī par saspringtajām attiecībām starp šī departamenta un FKTK vadību, kas aprīlī «uzsprāga» publiski — Atbilstības kontroles departamenta direktori Maiju Treiju atstādināja no amata saistībā ar kriminālprocesiem, kas ierosināti par Meridian Trade Bank iespējamiem pārkāpumiem. Interesanti, ka tieši Treijas vadītais departaments izpelnījās atzinību OECD ekspertu vērtējumā — starp visām kompetentajām iestādēm Latvijā tieši tas esot demonstrējis vislabāko izpratni par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas draudiem.

OECD eksperti Rīgā ieradās pērnā gada novembrī pēc toreizējās finanšu ministres Danas Reizneices-Ozolas (ZZS) aicinājuma. Finanšu ministrija bija ļoti kritiski noskaņota pret to, kā FKTK risināja ABLV likvidācijas jautājumus, un pauda aizdomas, vai komisijas izpratne atbilst Latvijas interesēm. Tāpēc lūdza neatkarīgu vērtējumu.

No pavasarī pabeigtā ziņojuma Finanšu ministrija martā publiskoja tikai secinājumu kopsavilkumu, bet pilnais teksts vairāk nekā 70 lappušu apjomā tika noslepenots. Lai pamatotu ierobežotas informācijas statusu, ministrija atsaucas uz ziņojumā iekļauto trešo valstu prakses analīzi un ekspertu personīgiem viedokļiem.

Tomēr žurnālam Ir izdevās iepazīties ar pilno OECD novērtējumu — redakcija uzskata, ka Latvijas sabiedrībai ir tiesības uzzināt būtiskākos secinājumus par trūkumiem banku sektora uzraudzībā, jo šīs nozares kļūdas var dārgi maksāt visai valstij. 

OECD ziņojumā ir novērtēta Latvijas likumu un to ieviešanas institūciju darba kvalitāte septiņās jomās, sākot ar patieso labuma guvēja režīmu un finanšu sankciju ieviešanu, turpinot ar Kontroles dienesta ziņošanas sistēmu un iestāžu darba koordināciju, kā arī naudas atmazgāšanas kriminālnoziegumu izmeklēšanu, taču īpaši padziļināti analizēta FKTK situācija.

Regulatora «sagrābšana»

«Kopumā ekspertiem radās iespaids, ka FKTK vadība ir nozares sagrābta un iebiedēta, ko varētu būt izraisījusi iepriekšējā pieredze ar banku prasībām tiesā un banku politiskais ietekmīgums,» teikts ziņojumā. Izvērtējot līdzšinējo FKTK darbību, OECD eksperti uzsver, ka banku uzrauga neatkarībai ir divi riski — politiskā iejaukšanās un «regulatora sagrābšana» no uzraugāmā sektora puses. «Tikšanās ar banku asociāciju arī radīja priekšstatu par spēcīgu lobija grupu ar vērā ņemamu politisko ietekmi,» ziņotāji novērtē Latvijas situāciju. OECD eksperti uzskata — amatpersonu juridiskā neaizsargātība pret tiesvedībām, kuras pret lēmumu pieņēmējiem varētu vērst iesaistītās bankas, ir sistēmiska problēma, un tās dēļ pastāvošās amatpersonu bažas «ļoti noplicina FKTK resursus».

Tam ir sekas arī attiecībā uz naudas atmazgāšanas kontroli — lai gan FKTK demonstrējis «augstu izpratnes līmeni» un spēris soļus nerezidentu noguldījumu samazināšanai, «riska apetītes izmaiņas sektorā norit lēni», un Latvijā joprojām saglabājas augsts riska līmenis. Izskatās, «ka FKTK vadība nevēlas konfrontēt ar banku sektoru» par šo sistemātisko risku cēloņiem, turklāt šāda attieksme bijusi vēsturiski, ne tikai pašreizējās vadības laikā. 

OECD aplūko vairākas iespējas, kā situāciju uzlabot. Mērenāks ieteikums ir naudas atmazgāšanas jomu izcelt kā otru būtisku prioritāti FKTK darbībā, attiecīgi ieviešot strukturālas pārmaiņas un piešķirot resursus, bet radikāls risinājums — FKTK integrēšana Latvijas Bankas paspārnē, līdzīgi kā virknē citu Eiropas valstu. Kā redzams, Latvijas valdība ieklausījusies pirmajā ieteikumā, kas tiek šobrīd īstenots.

OECD eksperti cita starpā norādījuši arī uz zīmīgām domstarpībām Moneyval iepriekšējā novērtējuma laikā — viens no galvenajiem jautājumiem tolaik bijis par FKTK piemērotajām administratīvajām sankcijām pret bankām. Konkrēti norādīts uz vienu gadījumu, kad FKTK 2017. gadā nav piemērojis sanakcijas kādai bankai, pamatojot, ka par līdzīgiem pārkāpumiem tā jau sodīta iepriekšējā gadā, taču starptautiskie novērtētāji apstrīdējuši, ka pārkāpumi tiešām bijuši līdzīgi. Banka nav nosaukta, taču šāda situācija 2017. gadā risinājās ar ABLV.

Spiediens un izrēķināšanās?

Par šiem OECD ekspertu secinājumiem Ir lūdza FKTK vadītāja Putniņa komentāru, taču atbildes pēc būtības nesaņēmām. Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja norādīja, ka FKTK nevar komentēt šādu «nelikumīgi iegūtu ierobežotas pieejamības informāciju». Iepriekš Putniņš preses relīzē asi kritizējis FKTK pārvaldes modeļa maiņu — tas notiekot bez argumentēta pamatojuma un iestādes darba izvērtējuma. «Tas, ka šis process notiek ārēja politiska spiediena dēļ, vairs netiek slēpts,» pauda Putniņš. Viņaprāt, «runa ir par politisku neatkarīgas iestādes ietekmēšanu un vadītāju piespiedu nomaiņu» ar mērķi vājināt iestādi, kuras darbs pērn atzinīgi novērtēts Moneyval rekomendāciju ieviešanas procesā.

Jāpiekrīt Putniņam, ka OECD eksperti ziņojumā tiešām uzteic FKTK, taču ne tik daudz visu iestādi vai vadību, bet tieši Atbilstības un kontroles departamentu. Uz šī fona jautājumus raisa FKTK lēmums atstādināt struktūrvienības ilggadējo vadītāju Maiju Treiju. Par šādu lēmumu FKTK paziņoja 29. aprīlī — nākamajā dienā pēc LTV raidījuma De facto sižeta, kurā tika stāstīts par Meridian Trade Bank jaunās vadības vēršanos policijā pret iepriekšējo valdi saistībā ar iespējami nelikumīgu kredītu piešķiršanu, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti lieli zaudējumi.

Treija kopš 2015. gada jūlija strādā FKTK, bet iepriekš bija Meridian Trade Bank valdes locekle un atbildīgā par risku vadību. «Šādā situācijā ir jāpieņem lēmums par amatpersonas atstādināšanu no amata, lai novērstu mazāko šaubu ēnu un reputācijas risku,» lēmumu par Treijas atstādināšanu komentēja Putniņš.

Treijai iepriekš bijušas domstarpības ar FKTK vadītāju, to skaitā jautājumā par ABLV uzraudzību, kur viņas vadītais departaments piedāvāja stingrāku pieeju. Šaubas par Treijas atstādināšanas patiesajiem iemesliem rada arī apstāklis, ka bankās par risku vadību atbildīgās amatpersonas izstrādā politikas sistēmu, nevis lemj par kredītu izsniegšanu. Turklāt 2017. gadā FKTK jau veica pārbaudi Meridian Trade Bank par kreditēšanas jautājumiem un savas tā brīža kolēģes Treijas pārkāpumus nesaskatīja.

Pati Treija notikušo sīkāk nekomentē, tikai norāda Ir, ka apstrīdējusi atstādināšanu. «Es uzskatu to par nepamatotu, tādēļ 26. jūlijā lieta tiks izskatīta tiesā. Tas ir viss, ko pagaidām varu pateikt.» Viņa šajā laikā ne reizi neesot saukta uz policiju sniegt liecības vai skaidrojumus bankas lietā — vienīgais, ko par šo kriminālprocesu vispār zinot, esot Putniņa publiski paustais.

Policijā Ir saņēma komentāru, ka «ne Valsts policijai, ne tās struktūrvienībai — Ekonomisko noziegumu apkarošanai pārvaldei (ENAP) — nav saistības ar Treijas atstādināšanas procedūru no amata FKTK». Trīs kriminālprocesus par krāpšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ENAP ierosināja 1. aprīlī pēc Meridian Trade Bank iesniegumiem. Šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana, nekādi komentāri netiek sniegti.

Finanšu ministrs Reirs, vaicāts par Treijas atstādināšanu, uzsver — FKTK ir neatkarīga iestāde, kas patstāvīgi pieņem lēmumus, un ministram par iemesliem konkrētajā gadījumā neesot informācijas. Savukārt, lūgts komentēt OECD ekspertu kopējos secinājumus par nozares sagrābto FKTK vadību, ministrs diplomātiski atbild: «Veicot šīs izmaiņas jeb kapitālo remontu, mēs balstījāmies uz visām iespējamajām rekomendācijām un ieteikumiem.»

The post Bankas «sagrābj» regulatoru? appeared first on IR.lv.