Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldei joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Tas norāda uz nepieciešamību veidot vidi, kas motivē, atbalsta un iekļauj. Parasti šo problēmu analizējam caur politiku, nodokļiem, birokrātiju, taču uzticība valsts pārvaldei veidojas arī salīdzinoši vienkāršās ikdienas situācijās, piemēram, kad ģimenes izvēlas pirmsskolu.
Iedomājieties situāciju – divi konkurējoši uzņēmumi nekad nav sazvanījušies, nekad nav tikušies slepenā sanāksmē, nekad nav apmainījušies ne ar vienu e-pastu par cenām. Un tomēr to preces un pakalpojumi maksā vienādi, cenas paceļas vienlaicīgi un neviens no tiem, šķiet, nav ieinteresēts piedāvāt klientiem labāku darījumu. Vainīgais? Algoritms.
Eiropas sabiedriskie mediji saskaras ar arvien pieaugošu politisko un finansiālo spiedienu.
Peripetijas ap Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskā vadītāja aiziešanu no amata izgaismojušas kādu nopietnu, taču paradoksālā kārtā ilgstoši ignorētu problēmu. Kamēr Latvijas Republikā kopš 2022. gada mērķtiecīgi tiek mazināta krievu valodas ietekme, tiek dzēsts Krievijas imperiālisma mantojums, mainot ielu nosaukumus, pašā Vecrīgas centrā turpina darboties maza krievzeme.
18.aprīlis jeb Eiropas Pacientu tiesību diena ir vairāk nekā simboliska datuma atzīmēšana kalendārā - tā ir diena, kad jāpārskata, jāpārvērtē un jāspriež par to, vai veselības aprūpes sistēma piepilda mūsu sabiedrības cerības un nodrošina fundamentālas pacientu tiesības praksē. Eiropas Pacientu tiesību diena tiek atzīmēta ar mērķi veicināt apziņu par pacientu tiesībām un to ievērošanu veselības aprūpes sistēmā, šajā kontekstā aplūkojot 14 pamattiesības, tostarp piekļuves, informācijas, labas kvalitātes aprūpes un pacientu līdzdalības principi.
Kopš internets kļuva par cilvēku ikdienu visā pasaulē, mēs ilgi dzīvojām bez uzticama veida, kā pierādīt, kas mēs esam tiešsaistē. Lietotājvārdi un paroles pamazām kļuva par digitālās dzīves pamatu un vienlaikus arī par pamatu krāpšanas vilnim. Pikšķerēšanas uzbrukumi, identitātes zādzības un kontu pārņemšana nekur pasaulē vairs nav tikai atsevišķi kiberdrošības incidenti, tie kļuvuši par sistēmisku risku digitālajām ekonomikām.
Latvijas uzņēmējiem arvien biežāk pieejamas valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas inovāciju projektu attīstībai. Tostarp mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei, uzņēmumu digitalizācijai vai nozares pētījumu izstrādei. Taču praksē nereti novērojams, ka uzņēmēji sāk domāt par inovāciju projektu brīdī, kad izsludināts jauns līdzfinansējuma grants.
Globālās ekonomikas satricinājumi pirms trim gadiem skāra arī mežizstrādes uzņēmumu ZLM. Lai nodrošinātos pret nedienām nākotnē, tas tagad atvēris finierskaidas ražotni. Tā ļauj pārdot koksni ar lielāku pievienoto vērtību
