Valdība ar «dzelteno kartīti»

Kāpēc koalīcijā ir asas domstarpības par Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu?

Otras dzeltenās kartītes nebūs, nākamā ir sarkanā — Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns sporta terminos ietērpto brīdinājumu premjeram Krišjānim Kariņam izteica pēc valdības lēmuma 16. jūlijā apstiprināt Normundu Mežvietu amatā uz otro termiņu, ignorējot JKP iebildumus. 23. jūlijā premjers aci pret aci tikās ar koalīcijas dumpiniekiem, un abas puses pēc sarunas solīja — strādās kopā tālāk, vairāk ieklausoties viens otrā. Bet kādi ir konflikta cēloņi, Ir pirmdien iztaujāja tieslietu ministru Bordānu.

Ko īsti nozīmē «dzeltenā kartīte» Kariņa valdībai — kāds ir pārkāpums?
Jautājums ir valsts drošībai un tiesiskumam fundamentāls — tas ir mugurkauls. Drošības lietas mums nav kārtībā. No kā radās problēmas ar FinCEN un Moneyval? No tā, ka attiecīgie dienesti nenodrošināja ekonomisko suverenitāti, netīrās naudas plūsmas nosegšanu. Vismaz divas [atbildīgās] iestādes esmu konstatējis un īpaši par tām runājis. Pirmā bija prokuratūra. Nekādu palīdzību no Kariņa kunga nesagaidīju.

Jūs domājat ierosinājumu atlaist ģenerālprokuroru?
Piefiksēju, kartīti neparādījām. Tā ka absolūti nav tā, ka par katru jautājumu uzsprāgstam. Tagad nonāku līdz Valsts drošības dienestam. Šis jautājums bija acīmredzami no mums noslēpts, ka tiek gatavota Mežvieta apstiprināšana. Tika veikta slikti sagatavota, primitīva specoperācija — visi vienojas, nesaka mums, izdara to nosacīti vienā dienā. Fiziski trijās, jo pa vidu ir brīvdienas. Pirmkārt, ir pārkāpts koalīcijas līgums — sākot no preambulas, kur ir punkti, ka konsultēsimies, ievērosim ētiskumu, svarīgākos jautājumus pieņemsim ar konsensu. Un ir punkts — ja visi vienas partijas ministri atsakās piedalīties kāda jautājuma izskatīšanā,  premjers to atliek. Tas netika darīts.

Kad tad par šo lēmumprojektu uzzinājāt?
Piektdien uzzinājām, ka tieši Mežvieta apstiprināšana būs slēgtais jautājums, kas ceturtdien bija pieteikts valdības darba kārtībā. Pa brīvdienām sākām sazināties ar partneriem, lai mūs uzklausa. Gaidījām, ka pirmdien būs sadarbības sanāksme, oficiāli lūgsim neskatīt šo jautājumu valdībā. Sanāksme tika pārcelta uz otrdienu, stundu pirms valdības sēdes. Uzstājīgi pieprasījām nelemt tajā pašā dienā. Teicu, ka jāsāk tāda demokrātiska metode kā publiska drošības dienestu vadītāju iztaujāšana. Premjeram tas nebija pārsteigums, esmu vērsis viņa uzmanību ne vienu vien reizi par drošības dienestu neefektīvo darbību. Mums neatlika vairs citi līdzekļi, kā pievērst tam uzmanību, — tad arī radās apzīmējums «dzeltenā kartīte». Esence ir ne tikai persona Mežviets — nē, esence ir rīkošanās zem tepiķa.

Kas tad organizēja šo «specoperāciju»?
Bez šaubām, Mežviets pats. Un bija noderīgie cilvēki, tika pieslēgti ministri un arī premjers. Žēl, ka viņš neuzticas man, manai komandai. Te saredzu dziļākas līnijas — turpinājumu tam, ko vienmēr teikuši tādi cilvēki kā Vaškevičs un Lembergs, ka visa tā konservatīvo banda ir vienkārši afēristi, kontrabandas piesedzēji. Tāpēc jau Iekšlietu ministrija nav mūsu atbildībā. No kurienes tas nāk, analizējiet paši.

Tās pārliecinātās, cietās sejas koalīcijas partneriem, ka nekādā gadījumā Mežvieta jautājumā nekas nemainīsies — sēdiet pie ratiem! Tāda bija frāze — a kas tad mainīsies pēc nedēļas? Tie ir jūsu uzskati, mums, pārējiem, ir citi. Tas pilnīgi atgādināja, kā sēdējām opozīcijā Rīgas domē. Kad premjers iznāca no tikšanās ar Levita kungu un teica — jā, es tā izdarīju, un tas ir pareizi, tas bija tīrākais ušakovisms. Es cienu premjeru un gribētu, lai viņš aizdomājas, ka tā nav jābūt.

Tas, ka Mežvieta kungam beigsies termiņš, taču bija skaidrs. Vai paši nepalaidāt šo procesu garām?
Zinājām un gatavojāmies, ka, tiklīdz jautājumu pacels, runāsim. Pārējie partneri apgalvo, ka Mežvieta kungs ar viņiem bija ticies iepriekš, mēneša laikā.

Ceturtdienā, [kad jautājums parādījās valdības darba kārtībā], mums bija oficiāla iekšlietu un tieslietu ministru tikšanās, bet ne ar pušplēstu vārdu tas netika pieminēts. Mēs runājām ar Kariņa kungu vēl nedēļu iepriekš, arī par drošības dienestiem, un viņš neminēja, ka šis jautājums tagad iet uz apspriešanu. Valdības sēdes laikā Kariņa kungam ierosināju — labi, nedēļas laikā tiešām neko nevar atrisināt, bet atnākam no atvaļinājumiem, pa šo laiku pilnībā sagatavojamies, Mežvieta kungs sagatavo ziņojumu, mēs iesniedzam jautājumus. Tie jautājumi būtu kompetenti, visiem būtu vērts dzirdēt atbildes. Tas, ka pavirzās par mēnesi apstiprināšana, nav liela problēma valstij. Un, ja Mežvieta kungs strādā labi, kā visiem koalīcijas partneriem šķiet, tad jau viņš turpinās pienākumus izpildīt, kur ir problēma?

Kāpēc to noraidīja?
Tāpēc, ka tā bija specoperācija. Man cita izskaidrojuma vienkārši nav. Notiek aizbildināšanās, ka sabiedrotie NATO līmenī to nesapratīs. Es domāju, tā ir mūsu iekšējā lieta.

Vai Mežvieta kungs nestrādā labi? Varat nosaukt galvenās problēmas?
Šobrīd ir Moneyval sniegtais ziņojums par ekonomisko stāvokli un atkarību no Krievijas naudas, tas ietilpst arī Valsts drošības dienesta jomā. Visu laiku runā par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, bet ir arī [valsts noslēpuma] pielaižu izsniegšana. Lūdzu, ir pielaide izsniegta [NEPLP priekšsēdētājai] Ķezberes kundzei, nu kā to varam komentēt? Un tas ir saistībā ar informatīvās telpas nodrošināšanu. Tālāk runājam par pretizlūkošanas darbu — salīdzināsim, kā spiegus ir noķērusi Igaunija un Lietuva. Sabiedrībai ir jādzird atbildes. Arī drošības policijas šefam ir jāapgūst prasme izskaidrot sabiedrībai jautājumus. Bet viņš pa otrām durvīm no Ministru kabineta ēkas aizmuka, lai nebūtu jāiet pie žurnālistiem.

Es minēju neoficiāli ienākušo informāciju par viņa automašīnām. Es ar Škodu braucu, man pilnīgi pietiek, bet viņš brauc ar tuvu pie 100 tūkstošiem vērtu Audi limuzīnu. Kad to pateicu televīzijā un sadarbības sapulcē, nākamajā dienā mašīna esot pazudusi, pat šoferi nav zinājuši, kur tā atrodas.

Vai ir nozīme arī tam, ka Drošības policija rosināja krimināprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu Juraša kunga miljona kukuļa lietā?
Kad izskaidroju kolēģiem iemeslus, kāpēc pametu valdības zāli, par to biju aizmirsis. Žurnālisti atgādināja un patiešām — nekautrētos teikt, ka tam arī ir nozīme. Jo izdedzināt šos elementus — tādus kā Jurašs un Strīķe — no specdienestiem, tā arī ir specoperācija.

Valdības veidošanas laikā JKP pozicionējās kā cieši KPV LV partneri, pēc tam nāca paziņojums, ka Gobzema kungs ir «oligarhu iedēta ola». Kā vērtējat iekšlietu ministru Ģirgena kungu — vai viņš arī izrādās oligarhu ola?
Mēs viņus izvēlējāmies kā sadarbības partnerus kā mazāko ļaunumu. Domāju, tas arī atmaksājās — labāk sadarboties, nekā konfliktēt. Ir jautājumi, kuros man ir ļoti lielas iebildes pret to, kā strādā Ģirģena kungs. Ja viņš aiziet mierīgi uz koncertu, kur uzstājas persona non grata pie sabiedrotajiem [Jūrmalā uzstājās Krievijas dziedātājs Grigorijs Ļepss, kurš iekļauts melnajā sarakstā ASV un Lietuvā], un tad man kāds stāsta, ka Mežvieta kungs ir jāapstiprina sabiedroto dēļ — te kaut kas neiet kopā. Tas parāda neprofesionalitāti.

Vai nākamā — sarkanā kartīte — izpaustos kā jūsu aiziešana no valdības?
Mēs jau varam ierosināt premjeru nomainīt. Un pamēģini uztaisīt bez mums valdību! Esam atklājuši daudzas labas lietas, ko šī valdība spēj izdarīt, bet JKP ir atklājusi lietas, kuras varam izdarīt vēl labāk. Gribam, lai to sadzird partneri, lai saredz mūs nevis kā bīstamu konkurentu, bet labu partneri, kurš spēj kopā ar visiem šajā Saeimā startēt ar labāko rezultātu, noiet līdz galam. Bet neesam ar mieru būt par labu piesegu kādam citam. Mūsu nodoms ir izmantot maksimālo no šīs Saeimas, ko var — tiesiskuma un saimnieciskuma virzienā. Piemēram, arī Mežvieta jautājums bija ne jau tikai drošības iestāžu lieta, bet jautājums par amatpersonu apstiprināšanas kārtību. Ir maksimāli caurspīdīgi jāmeklē cilvēki.

Kādos apstākļos var sekot jūsu sarkanā kartīte?
Analoģiskā gadījumā, kad tiktu necaurspīdīgi apstiprinātas kādas personas. Vai arī, ja pilnīgi nepamatoti mums nav iespējas realizēt nevienu no saviem labi uzstādītajiem punktiem programmā. Piemēram, budžeta  jautājumā. Tad nav jēgas, ja esam laba izkārtne kādiem citiem. Piemēram, Mežvieta gadījumā — ja tiek realizēti Lemberga uzstādījumi ar mūsu rokām? Tad es vēlētāju priekšā divkārtīgi izskatos, atvainojiet, pēc muļķa — pieļauju Lemberga interešu turpināšanu šajā valdībā.

Jūsuprāt, Kariņš un Ģirģens īsteno Lemberga intereses?
Faktiski viņi ir īstenojuši Lemberga intereses. Nevaru apgalvot, ka viņi to paši apzinās tik skaidri, bet fakts no tā nemainās.

Viedokļi

Krišjānis Kariņš (JV)
Mums ir jāieklausās vienam otrā, jo visi strādājam vienam mērķim — lai sabiedrībai būtu labāk, tiesiskums būtu stiprāks. Kā līdz šim, esmu apņēmības pilns veltīt visu enerģiju, lai mēs šos mērķus sasniegtu. Par Mežvietu neplānoju neko pārskatīt, jāstrādā uz priekšu. 

Raivis Dzintars (NA)
Valdība ir stabila, karstā situācija pārdzīvota. Nedomāju, ka JKP interesēs ir sevi valdībā aizstāt ar ZZS. Es un Saeimas priekšsēdētāja esam tikušies ar Mežvieta kungu un pārliecinājušies, ka iespējams viņam dot uzticības kredītu.

Atis Zakatistovs (KPV LV)
Neuzskatu, ka koalīcijā ir krīze, daudz būtiskāks jautājums būs 2020. gada budžets. Frakcijai nebija atsevišķas tikšanās ar Mežvietu, jautājums ir iekšlietu ministra komptencē.

Daniels Pavļuts (A / P)
Koalīcija ir stabila. Pirms EP vēlēšanām bija spriedze, un tā nav mazinājusies, bet tas ir neizbēgami koalīcijā, kurā ir daudzi partneri un katrs faktiski neaizvietojams. Nepieciešams sarunāties. Mūsu ministriem nebija šaubu par Mežvieta atbilstību.

The post Valdība ar «dzelteno kartīti» appeared first on IR.lv.