Miljonu legalizēšana
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu prokuratūra šā gada sākumā cēlusi apsūdzību 11 personām, tajā skaitā septiņiem bijušajiem Swedbank darbiniekiem. Valūtas maiņas darījumos miljoniem eiro vērtībā iesaistīta arī kāda persona, kurai nav nekāda publiski redzama biznesa, taču ir kontakti ar politiķiem
The post Miljonu legalizēšana appeared first on IR.lv.
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu prokuratūra šā gada sākumā cēlusi apsūdzību 11 personām, tajā skaitā septiņiem bijušajiem Swedbank darbiniekiem. Valūtas maiņas darījumos miljoniem eiro vērtībā iesaistīta arī kāda persona, kurai nav nekāda publiski redzama biznesa, taču ir kontakti ar politiķiem
Piekšpusdiena Vecrīgā. Līst. Vaļņu ielas bruģī laistās Swedbank filiāles reklāmas. Ārkārtējā situācija ieviesusi korekcijas bankas darbā. Taču arī pirms Covid-19 epidēmijas — jau nepilnu gadu — bankas klientiem vairs nav pieejams kāds pakalpojums. Tās ir skaidras naudas valūtas maiņas operācijas, kas tūristu pārpildītajā Vecrīgā parasti bija visai pieprasītas.
Stingrāku uzmanību iekšējiem kontroles pasākumiem banka sāka pievērst pēc tam, kad 2016. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja Swedbank 1,3 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem — nepietiekamu naudas atmazgāšanas novēršanas kontroli. Banka nebija pievērsusi vajadzīgo uzmanību atsevišķu klientu veiktiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat Swedbank nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko vai personisko darbību tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem.
Toreiz banka un FKTK vienojās par izlīgumu, kas ietvēra apņemšanos veikt uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmā. Tas bija periods, kad Swedbank visā Baltijā piedzīvoja virkni pārmaiņu. Kā atklāj nesen publiskotais starptautiskās kompānijas Clifford Chance ziņojums, Swedbank struktūrvienības Igaunijā un Latvijā gadiem ilgi bija piesaistījušas augsta riska klientus un ignorējušas prasības novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt pēc 2016. gada banka šiem jautājumiem sāka pievērst daudz nopietnāku uzmanību.
Lai gan tolaik darba uzdevumu sarakstā nebija tāda specifiska jautājuma kā valūtas maiņas procesu kontrole, resoriskā pārbaudē cita starpā tika vētīts, kā paši bankas darbinieki ievēro iekšējos noteikumus. Uzmanību piesaistīja procesi Vecrīgas filiālē, kur īsā laika sprīdī pie atsevišķiem darbiniekiem tika mainītas lielas summas — taču visas zem noteiktā sliekšņa, kas prasa klienta identificēšanu. Noteikumi tolaik bija vienkārši — bankas darbiniekiem bija jāpārbauda personas identitāte un darījums jāreģistrē tikai gadījumos, kad maināmās naudas summa pārsniedza 8000 eiro. Taču pie vieniem un tiem pašiem darbiniekiem ienāca liels skaits darījumu ar summām drusku zem šī sliekšņa — gluži kā rindā stāvētu simtiem klientu ar tūkstošiem kabatā, kas steidzami būtu jāsamaina.
Vairāk nekā 600 darījumu
Pārbaudē aizdomas par iespējamām problēmām valūtas maiņas procesā pastiprinājās. Tika konstatēts, ka 2017. gada pirmajos trijos mēnešos vienā filiālē atsevišķi darbinieki apkalpojuši vairāk nekā 600 valūtas maiņas darījumu zem reģistrācijas sliekšņa kopumā aptuveni piecu miljonu eiro vērtībā. Nauda parasti mainīta no dažādām Eiropas valstu valūtām, piemēram, britu mārciņām, norvēģu vai zviedru kronām uz eiro, un darījumos iesaistītas vienas un tās pašas personas.
Parasti uz bankas filiāli nācis kāds kungs pusmūžā un viņa sabiedrotā. Praksē tas noticis tā — kungs atnācis ar naudu dažādās valūtās, vienā reizē gan nav bijušas lielākas naudas summas, kas ekvivalentas apmēram 100 tūkstošiem eiro. Klients nav lūdzis vienreizēju šīs naudas konvertāciju visā apmērā, bet gan sadalījis sīkos darījumos — mainot pa daļām, lai katrā reizē summa būtu mazāka par 8000 eiro slieksni. Bankas darbinieki šo lūgumu arī izpildījuši, lai arī tādējādi tika apieta nepieciešamība reģistrēt darījumu un tā veicēju, pārbaudīt darījumā izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi.
Procesā iesaistītie darbinieki vēlāk skaidrojuši, ka vīrietis bijis pastāvīgais bankas klients un esot domājuši, ka tāda bijusi bankas prakse šī individuālā klienta apkalpošanā. Taču pārbaudē Swedbank iekšienē nekas tāds netika konstatēts. Tieši pretēji — 2017. gada sākumā, konstatējot šos apstākļus, banka pārtrauca darba attiecības ar deviņiem bankas darbiniekiem, saskatot viņu atbildību šādu darījumu pieļaušanā. Tie ir septiņi strādājošie, kas bijuši tieši iesaistīti šo klientu apkalpošanā, filiāles vadītājs un arī viņa vadītājs, kas pārrauga vairāku filiāļu darbu, liecina Ir rīcībā esošā informācija.
Swedbank par konstatēto informēja Finanšu izlūkošanas dienestu, kam tolaik bija cits nosaukums un vadītājs Viesturs Burkāns. Izmeklēšanu sāka Valsts policija.
Desmiti miljonu gadā
Pēc vairāk nekā divu gadu izmeklēšanas kriminālprocess tagad ir pavirzījies uz priekšu. Maija vidū prokuratūra nāca klājā ar vēsti, ka gada sākumā šajā lietā apsūdzība celta 11 personām, informē prokuratūras pārstāve Laura Majevska.
Visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Likums par to paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 12 gadiem.
Lietu uzraugošais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dmitrijs Troickis nekādus plašākus komentārus nesniedz. Prokuratūra vienīgi apstiprina, ka starp apsūdzētajiem ir bankas darbinieki. Arī Valsts policija nekādus komentārus nesniedz.
Līdzīgi arī Swedbank atteicās komentēt šo tēmu, vienīgi norādot, ka šajā kriminālprocesā izmeklējošajām iestādēm nav pretenziju pret banku. Swedbank ir bijusi informācijas avots, nevis izmeklēšanas objekts. Dienu pirms prokuratūras paziņojuma Swedbank bija izplatījusi savu preses relīzi, kurā norādīja, ka jau 2017. gadā banka nosūtījusi informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par aizdomīgiem darījumiem, veicot skaidras naudas valūtas maiņu atsevišķās filiālēs. Bankas iekšējā drošības sistēma 2017. gadā identificēja šos darījumus, un iegūto informāciju Swedbank nodeva Finanšu izlūkošanas dienestam.
«Pārkāpumos iesaistītie bankas darbinieki neievēroja Swedbank procedūrās noteikto kārtību klientu identificēšanai. Tas ļāva atsevišķiem klientiem veikt liela apjoma skaidras naudas valūtas maiņu, nefiksējot viņu identitāti bankas sistēmās un neiegūstot informāciju par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi,» norādīts preses relīzē.
Banka arī atzīmē, ka pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar visiem šajos darījumos iesaistītajiem darbiniekiem. Un parūpējusies, lai līdzīga prakse vairs neatkārtotos. «Pēc iekšējās kontroles sistēmas pastiprināšanas 2017. gadā līdzīgu pārkāpumu atkārtošanās nav iespējama. Turklāt valūtas maiņas pakalpojums šobrīd pieejams tikai Swedbank klientiem internetbankā vai mobilajā lietotnē,» norāda banka.
Žurnāla Ir rīcībā esošā informācija gan liecina — ir pastāvējušas aizdomas, ka dīvainie naudas maiņas darījumi Swedbank nav bijis unikāls, 2017. gada sākumam raksturīgs process. Klients šajā filiālē aktīvi mainījis naudu arī 2016. un 2015 gadā. Lai gan nav konkrētu datu par to, cik kopumā viņš un viņa sabiedrotie varētu būt samainījuši šajos gados, nav izslēgts, ka katru gadu šādi samainīti vairāki desmiti miljonu eiro. Naudas izcelsme bankas darbiniekiem bija jāskaidro, taču tā kā procedūras netika ievērotas, tas netika izdarīts. Šādiem darījumiem ir grūti saskatīt legālu ekonomisko pamatojumu, tāpēc nav izslēgts, ka valūtas maiņas process varētu būt bijis posms kādā naudas atmazgāšanas ķēdē, piemēram, legalizējot PVN shēmās, narkotiku tirdzniecībā vai kā citādi noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Futbols vieno
Noslēpumainais kungs — miljonu mainītājs —, pēc žurnāla Ir rīcībā esošās informācijas, varētu būt Juris Miltiņš. Viņš pats gan to kategoriski noliedz. «Es par šo lietu neko nezinu,» sazvanīts pauda Miltiņš un nolika klausuli. Uz īsziņā nosūtītiem jautājumiem viņš neko neatbildēja, un arī turpmākie centieni viņu sazvanīt bija nesekmīgi.
Publiskajās datubāzēs par Miltiņu atrodama skopa informācija. Nav bijis ne amatpersona, ne uzņēmējs, ja neskaita līdzdalību kāda dzīvokļu kooperatīva pārvaldīšanā Rīgas centrā.
Taču interesanti, ka Miltiņam ir labi kontakti ar Saeimā pārstāvētajiem politiķiem — viņš gadiem spēlējis Saeimas futbola komandā, tajā skaitā Saeimas komandas ietvaros apmeklējis arī parlamentāriešu sporta spēles Maskavā.
Pats viņš nekad Saeimā nav bijis ievēlēts kā deputāts. Taču Saeimā futbolistu trūkstot — deputāti uzaudzējuši vēderiņus un paskriet vairs nevarot, tāpēc nereti komandā kā viesspēlētāji piesaistīti arī futbolisti «no malas», skaidro Ir aptaujātie Saeimas futbola komandas locekļi. Arī kā komanda tā ir visai nosacīta, kapteiņi mainoties atkarībā no pasākuma un kopā sanākšanas idejas autora. Pārsvarā tās ir dažādas draudzības spēles ar dažādām citām valsts un pašvaldības iestāžu komandām.
Jaunās Vienotības politiķis Ainārs Latkovskis atceras Juri Miltiņu kā komandas dalībnieku vismaz kopš 9. Saeimas laikiem — šis parlamenta sasaukums tika ievēlēts 2006. gadā. Pēc izglītības Miltiņš esot ārsts, radījis priekšstatu, ka ir kaut kā saistīts ar Futbola federāciju. Latkovskis pieļauj, ka Miltiņš komandā nonācis caur Saskaņu. Par viņa iespējamo līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās gan neko nezinot.
Saskaņas deputāts Vitālijs Orlovs stāsta, ka Miltiņš vienkārši ir «cilvēks, kuram ļoti patīk futbols». Miltiņš parasti esot aizstājis kādu deputātu, kas nav varējis ierasties uz spēli. «Viss, kas mūs saistīja, bija futbols. Un viss,» stāsta Orlovs. Par viņa saistību ar Saskaņu Orlovam nekas neesot zināms, tāpat arī par iespējamām nelikumībām.
Arī bijušais ZZS ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics teicās, ka neko nezina par Miltiņa saistību ar politiskajiem spēkiem vai dalību kādās naudas legalizēšanas shēmās. Pēdējās kopā sanākšanās — treniņspēlē ar Ārlietu ministrijas, vēstniecību darbiniekiem un citās kopš pērnā gada rudens — Miltiņš neesot piedalījies, un neesot arī zināms, kāpēc. «Futbolu viņš māk spēlēt. Tā ir viņa aizraušanās,» stāsta Boldiševics. Miltiņš futbolā esot labs aizsardzībā un, «ja godīgi, tur grūti ir atcerēties, kurš tur kuru ir atvedis», saka politiķis. Kopā arī Miltiņu pērn vasarā apmeklējuši arī parlamentāriešu sporta spēles Maskavā. Saeimas komandas sastāvs šajā delegācijā gan parasti ir visai šķidrs, jo daļa parlamentāriešu futbolistu pēc Krimas aneksijas šo pasākumu vairs neapmeklē.
Lai gan Latvija tikai nesen izsprukusi no finansiāli neuzticamo valstu pelēkā saraksta, apņemoties pēc būtības un stingri vērsties pret naudas atmazgāšanu, nav izslēgts, ka šī Swedbank krimināllieta nemaz līdz tiesai nenonāks. Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka prokurors apsūdzētajiem ir piedāvājis vienošanos par sodiem. Vaicāts par to, prokurors Troickis no komentāriem atteicās.
Juris Miltiņš (pa kreisi) ar deputātu Vitāliju Orlovu (pa labi) pēc futbola spēles.
Foto no Saeimas arhīva
The post Miljonu legalizēšana appeared first on IR.lv.