Septiņu gadu plāns

Nacionālais attīstības plāns — ekonomiskā izrāviena vietā paradumu maiņa

Slavena prātula vēsta, ka prognozēt ir grūti, it īpaši nākotni. Tas būtu labs moto Nacionālajam attīstības plānam (NAP), kurš, kā šī teksta ievadā rakstīts, ir «galvenais valsts vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā».

2. jūlijā Saeima gandrīz vienprātīgi — 77 par, divi pret, divi atturas — pieņēma apjomīgo Nacionālās attīstības plānu 2021.—2027. gadam, kuru garā konsultāciju procesā izstrādāja Pārresoru koordinācijas centrs un februārī atbalstīja valdība.

Jaunā NAP vadmotīvs ir «Paradumu maiņa — ceļš uz attīstību!». Plānā iezīmēti četri fundamentāli pārmaiņu virzieni, noteikti četri stratēģiskie mērķi un izvirzītas sešas prioritātes, kuras aptver 18 rīcības virzienos sagrupētus 124 uzdevumus. Dokumentā teikts, ka plāna realizācijai būšot pieejami aptuveni 14,5 miljardi eiro no valsts budžeta, ES fondiem un citiem avotiem.

Redzot šo ieceru vērienu un pārbagātību, rodas jautājums — cik lielā mērā šis jaunais plāns ir turpinājums vēl šobrīd spēkā esošajam Nacionālajam attīstības plānam 2014—2020 (NAP2020)? Pārsteidzošā kārtā jaunais NAP iezīmē manāmi atšķirīgu virzienu, un tajā parādās pavisam citi uzsvari.

NAP2020 vadošais motīvs bija «ekonomikas izrāviens», un nospraustajos mērķos nepārprotami dominēja tautsaimniecības attīstības rādītāji. Kā pirmais bija nosaukts apstrādes rūpniecības ieguldījums iekšzemes kopproduktā, tam sekoja preču un pakalpojumu eksporta rādītāji, ārvalstu tiešās investīcijas un daudzi citi ar ekonomiku saistīti mērķi, kas kopumā aizņēma gandrīz pusi no plāna.

Nevar teikt, ka NAP2027 ekonomika ir aizmirsta, tomēr tā nepavisam neieņem galveno vietu. Tagad priekšplānā izvirzījušās citas prioritātes. Plānā nosauktie fundamentālie pārmaiņu virzieni ir vienlīdzīgas tiesības, dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga Latvija, no kurām tikai trešajā ieskanas ideja par zināšanu ietilpīgām nozarēm un augošu ražīgumu kā pamatu tautsaimniecības izaugsmei.

NAP2027 minēti septiņi stratēģisko mērķu indikatori, no kuriem divi tieši atspoguļo tautsaimniecības izaugsmi (darba ražīgums un IKP uz iedzīvotāju), bet pārējie saistīti ar nevienlīdzību un cilvēku savstarpējām attiecībām. NAP2020 nevienlīdzības rādītājs Džini koeficients, kas Latvijā ir viens no augstākajiem ES, vispār netika pieminēts, savukārt NAP2027 tā samazināšana pat nedaudz zem Eiropas vidējā līmeņa ir viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem. 

Pirmais jaunajā plānā izvērsti aprakstītais rīcības virziens ir «uz cilvēku centrēta veselības aprūpe». Tajā nosaukti atskaites punkti, piemēram, cik lielu daļu no izdevumiem par veselības aprūpi veidos iedzīvotāju tiešmaksājumi vai praktizējošo māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Lielākā daļa no tiem NAP2020 vispār netika minēti. NAP2027 arī piesauc Eiropas Komisijas noteikto «zaļo kursu» un krietni palielina ar vides aizsardzību saistīto mērķu skaitu. Savukārt apstrādes rūpniecības vai ostu kravu apgrozījuma pieaugums no plāna pazuduši kopā ar daudziem citiem ekonomiskiem rādītājiem.

Tiesa, ar diviem minētajiem mērķiem aizgājušajos gados galīgi nav veicies. NAP2020 cerēja panākt, ka apstrādes rūpniecība 2020. gadā veidos 20% no Latvijas IKP. Šis mērķis netiks sasniegts, un šobrīd pat izskatās, ka apstrādes rūpniecības ieguldījums Latvijas kopproduktā varētu būt mazāks nekā 2012. gadā, kad plānu pieņēma Saeima. Tolaik rādītājs bija 13,1%, bet 2019. gadā 11,7%. 

Tikpat smagi gājis ar Latvijas trīs lielāko ostu kravu apgrozījumu, kuram šogad vajadzēja sasniegt 116 miljonus tonnu. Diemžēl pērn tas bija gandrīz divas reizes mazāks — 60,6 miljoni, kas nozīmīgi atpaliek pat no 2011. gadā reģistrētajiem 67,4 miljoniem tonnu. Covid-19 krīze liek stipri šaubīties, vai šogad ostas varēs izvairīties no vēl dziļāka krituma.

Pārāk optimistiskas izrādījušās arī prognozes par Latvijas iedzīvotāju skaitu. NAP2020 nosprauda mērķi — 1,93 miljoni iedzīvotāju šā gada sākumā, bet faktiski bija 1,91. Pērn migrācijas negatīvais saldo bija mazākais kopš 1989. gada, tomēr par 3400 cilvēkiem vairāk izbrauca no valsts, nekā tajā iebrauca, savukārt NAP2020 mērķēja uz to, ka 2020. gadā iebraucēju skaits pārsniegs emigrantus par tūkstoti.

Tomēr nevar teikt, ka NAP2020 visur nošāvis greizi. Vienam no svarīgākajiem rādītājiem — IKP uz iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) — piepildījies plānā iezīmētais optimistiskākais scenārijs, un Latvija no 64% no ES vidējā (2014. gads) pērn sasniegusi 69% (pēc Eurostat datiem). Lidostā Rīga apkalpoto aviopasažieru skaits šogad būtu varējis piepildīt NAP2020 plānoto — 8,5 miljoni. Taču uzradās vīruss ar visiem ceļošanas ierobežojumiem. 

Pārsteidzoši labi veicies arī kādā būtiskā jomā — nabadzības riska samazināšanā bērniem. NAP2020 mērķis bija samazināt nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvaru no 24,8% 2010. gadā līdz 19% 2020. gadā, bet jau 2018. gadā šis rādītājs bija 17,5%, un NAP2027 cer to samazināt līdz 11,5%.

Arī citos sociālajos mērķos NAP2027 nosprauž jaunus, pietiekami ambiciozus mērķus. 2018. gadā Latvijā ekspluatācijā nodeva 2966 dzīvokļus, bet plāns paredz, ka 2027. gadā to skaits sasniegs 10 000. Ar papildu valsts finansējumu cer panākt, ka maksājumi no pacientu kabatas samazinātos no vairāk nekā 40% no kopējiem izdevumiem veselības aprūpei līdz 33%. Tomēr citās sociālajās jomās ieceres ir krietni pieticīgākas. Pašnāvību skaitu uz 100 000 iedzīvotāju septiņu gadu laikā cer samazināt no 15,5 tikai līdz 15, kas joprojām ir krietni virs Eiropas vidējā. Nabadzības riska indekss pensionāriem, kas vecāki par 65 gadiem, varētu sarukt tikai nedaudz — no 53,7 līdz 52.

Vienā jomā gan optimisms ir neiznīdējams — cerība uz būtisku finansējuma pieaugumu pētniecībai un attīstībai. Kad plānotāji rakstīja NAP2020, investīcijas pētniecībā bija ap 0,6% no IKP, un tika iecerēts līdz 2020. gadam tās gandrīz trīskāršot — 1,5% IKP. Pagājuši gandrīz septiņi gadi, un finansējums pētniecībai un attīstībai spītīgi palicis ap 0,6%. Taču vēlme to palielināt līdz 1,5% nav pazudusi, tā vienkārši jaunajā plānā atvirzījusies uz 2027. gadu. Šis vienā no valsts galvenajiem plānošanas dokumentiem ierakstītais mērķis politiķiem, kas lemj par valsts budžetu, nav šķitis īpaši svarīgs. Vai otrajā piegājienā kaut kas mainīsies? 

Tāpat kā par citiem lielā vienprātībā Saeimas apstiprinātajiem solījumiem, rezultātus uzzināsim pēc septiņiem gadiem.

The post Septiņu gadu plāns appeared first on IR.lv.