Patiesība ir viena

«Mēs esam par taisnīgumu,» saka ģenerālprokurors Juris Stukāns, taču uzsver, ka prokuratūra vienmēr lems, pamatojoties uz likumu, nevis uz emocijām 

Mēnesi pēc tiesas sprieduma Lemberga lietā prokuratūra uzrādīja apsūdzības Šķēlem un Šleseram un arī sāka pārbaudi par vakcīnu iepirkumu. Toties sabiedrības sašutumu izraisījušas apsūdzības Ventspilī baseinā noslīkušā bērna vecākiem, par kurām galu galā bija jālemj prokuratūrai, un arī prokuratūras lēmums pārsūdzēt tiesas spriedumu par kompensāciju kaņepju audzētājai pensionārei. 

Lai arī kāds būtu viedoklis par šīm un citām lietām, jāatzīst, ka Ģenerālprokuratūra ir tik aktīva, cik gadiem ilgi nebija bijusi. Tāpēc 1. aprīlī tiešsaistē iztaujājām ģenerālprokuroru Juri Stukānu gan par šīm, gan par citām aktualitātēm un tuvākajā laikā gaidāmajiem lēmumiem.

Mēneša laikā ir pirmās instances spriedums Lemberga lietā un apsūdzības abiem pārējiem oligarhiem Šķēlem un Šleseram. Vai prokuratūrā ir labi padarīta darba sajūta?
Mums ir liels prieks par ilgi skatīto Lemberga lietu, ka beidzot pirmās instances tiesa paveikusi savu darbu. Bet divas minētās personas — arī tur diezgan ilgi tika veikts darbs, un tātad ir loģiski, ka šobrīd prokuroram jau principā vajadzētu virzīt lietu uz tiesu. Tie ir tiešām ļoti ilgi skatīti jautājumi vai lietas, un, kad ir kaut vai starpposms, tas jau ir patīkami.

Tiesa pieņēma arī blakuslēmumu, un Valsts policija februāra sākumā sāka kriminālprocesu pret Lemberga mantas glabātāju Meroni. Taču policija jau pērn janvārī sāka lietu pret Meroni. Kāpēc šajā lietā tik lēna virzība, ka tiesai bija jārosina sākt vēl vienu kriminālprocesu?
Nē, tie ir divi dažādi juridiski jautājumi. Viens ir par mantas saglabāšanu, bet tad tiesa pieņēma lēmumu, uzdodot nodot mantu, un saistībā ar šā lēmuma nepildīšanu tiesa lūdz vērtēt atbildību. Nezinu, es domāju, ka tur varbūt mums arī nesakritīs viedoklis ar tiesu.

Par ko nesakritīs?
Ko Meroni ir pieņēmis un ko var atdot. Viņš nav atteicies to darīt, un šeit diemžēl daudzi jautājumi nav saprotami, kā tas fiziski notiek. Jo par akciju arestiem Kriminālprocesa likumā nekas vairāk nav pateikts, kā tikai tas, ka tiek paziņots akciju turētājam, ka viņš nevar tās atsavināt. Punkts. Nav ne procedūras, ne uzraudzības, ne nodošanas—nenodošanas mehānisma. Nav pat mehānisma, ja mēs gribētu nomainīt akciju turētāju. Šis jautājums atstāts pašplūsmā. Šobrīd visi ir pamodušies, bet diemžēl man nav zināms, vai šajā virzienā kāds strādā.

Vai tātad arī pagājušā gada sākumā Valsts policijas ierosinātajai lietai pret Meroni nebija jēgas?
Tur ir runa par pavisam citiem pārkāpumiem. Ir pazīmes, ka manta netika labā ticībā pārvaldīta. Meroni vienkārši turpināja saimniecisko darbību. Vai šajā saimnieciskajā darbībā nav saskatāma arī savu interešu realizācija, to šobrīd pārbauda policija. Mēs, cieši sadarbojoties ar izmeklētājiem, veicam faktisko apstākļu noskaidrošanu.

Ar šo Lemberga lietu ir saistītas vēl vismaz divas – par Lemberga stipendiātiem un par politisko partiju kukuļošanu Ventspils Naftas privatizācijā. Kas notiek ar tām, un vai un kad tās varētu nonākt tiesā?
Cik man zināms, pēdējos gadus tur nekas netika darīts. Jo vienkārši vairs arī nebija iespējams kaut ko darīt.

Prokurors Juriss mums intervijā teica, ka gan šajās, gan Lemberga lietā virzību apgrūtināja vairāku potenciāli svarīgu liecinieku nāve. Vai ir cerības jelkad noskaidrot šo nāves gadījumu patiesos apstākļus?
Man nav zināmas, vai Valsts policijā vispār ir kādi kriminālprocesi saistībā ar liecinieku nāvi. Jo tad, kad attiecīgais liecinieks bija miris, vajadzēja izlemt, vai ir pazīmes par vardarbību vai kāda cita veida iejaukšanos, vai nav. Tiem bija jābūt sāktiem tajā laikā.

Kādi vēl iemesli apgrūtina šo lietu virzību?
Šeit ir jautājums par sarežģīto shēmu veidošanu saistībā ar dažādu ārpus Latvijas subjektu iesaistīšanu, labuma guvēju, visādu veidu ofšoru un citu uzņēmumu ķēdes izveidošanā. Mums visā ir jābalstās uz citu valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbību, un ne visos gadījumos šīs valstis ir pretimnākošas.

Vai Lemberga stipendiātu gadījumā naudu vienkārši neiznēsāja portfelīšos tepat Latvijā?
Manuprāt, daži tādi gadījumi ir arī fiksēti. Bet, ja personas nesniedz liecības, tad to arī vairs objektīvi nevar ne nofiksēt, ne kaut kādā veidā restaurēt. Tajā laikā jau neviens neizmantoja ne bankas pārskaitījumus, ne elektronisku naudas apriti, viss notika fiziski. Un, ja tajā laikā tas netika piefiksēts operatīvā ceļā, tad, ja persona nesniedz atbildes, nekas nevar sanākt.

Neizklausāties diez cik optimistisks par šo lietu iespējamu nonākšanu tiesā.
Ja būtu pavedieni, kur mēs varētu apstiprināt izvirzīto versiju, tad lietai jau sen vajadzēja būt tiesā. Cilvēki arī, paejot laikam, tomēr izdomā pastāstīt patiesību, un tas var pilnīgi mainīt kādas lietas virzību. Bet tajā lietā man nav zināms. Tāpēc gaidām juridisku izvērtējumu par iespējamību turpināt šo lietu.

Lembergs prognozē, ka viņa lietā pārsūdzības ilgšot vēl 10 gadus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Strupišs teica, ka nevajadzētu būt ilgāk par diviem gadiem. Kāda ir jūsu prognoze?
Ja tiesa strādās tāpat, kā to pēdējā laikā darīja pirmajā instancē — piecas darba dienas nedēļā —, tad, manuprāt, apelācijas instancē gada laikā var izskatīt un virzīties uz sprieduma sagatavošanu. Jo pamata darbu izdara pirmās instances tiesa. Šobrīd jau apjoms ir skaidrs, vairs nevar pēkšņi nākt klāt vēl, teiksim, piecdesmit liecinieku. Turklāt jāņem vērā, ka viens apsūdzētais atrodas apcietinājumā, — es ceru, ka neviens nebūs ieinteresēts vilkt lietas izskatīšanu.

2010. gadā sāktās digitālās televīzijas otrās lietas izmeklēšana arī gāja ilgi un smagi, un prokuratūra vaino KNAB, ka tas bieži mainījis izmeklētājus, un pērn pavasarī prokuroram bija jāpārņem lieta, lai neiestātos noilgums. Kā vērtējat KNAB darbu šajā lietā un sadarbību ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi?
Šobrīd mums ir pilnīgi citi principi, cita pieeja sadarbībai. Katrā lietā, it īpaši sevišķi svarīgās, prokurors iesaistās ikdienas izmeklēšanā, komunicējot ar izmeklētāju, vienojoties par izmeklēšanas virzienu, nepieciešamajiem pierādījumiem, izmeklēšanas darbībām. Šobrīd man nav nekāda pamata teikt, ka mums būtu domstarpības.

Precizējiet, lūdzu — vai jums ir citi principi nekā iepriekšējam ģenerālprokuroram, vai arī KNAB attieksme ir mainījusies?
Nevar pateikt, ka vakar bija vieni, šodien ir citi principi. Mēs darbojamies likuma ietvarā, un arī labi izmeklētāji tic šai sadarbībai. Gan KNAB izmeklētāji redz pozitīvo aspektu sadarbībai ar prokuratūru, gan prokurori ir piekrituši, ka mēs varam pārkārtot darbu un iesaistīties izmeklēšanā jau sākotnējā posmā.

Vai apsūdzības Šķēlem un Šleseram bija iespējams uzrādīt tāpēc, ka liecības sniedzis Tet bijušais vadītājs Juris Gulbis, kuram pagājušā gada rudenī prokuratūra uzrādīja apsūdzību?
Es nezinu, vai viņš vispār ir sniedzis liecības, viņš taču visu noliedz. Tad man jāprasa prokuroram, vai viņš ir kaut ko sniedzis papildus. Manuprāt, ne.

Kā jūs skaidrotu, kāpēc prokuratūrā ir vismaz trīs ar Lembergu saistītas lietas, bet Šķēlem un Šleseram tikai viena abiem? Vai viņi ir gudrāki un viltīgāki?
Varbūt arī jā. (Smejas.) Varbūt ne tik bezkaunīgi.

Cik drīz prokuratūra varētu šo lietu nodot tiesai?
Prokurors man solīja līdz vasarai to izdarīt. Tur ir procedūra — izvirza apsūdzības, apsūdzētajam ir iespēja sniegt liecību, ir jāuzklausa. Tad visa lieta jāiepako un jāaizsūta.

Jūs bijāt tiesnesis, kas 2015. gadā pieņēma pirmo spriedumu «digitālgeitas» lietā. Kā vērtējat prokuratūras un tiesu darbu tajā lietā turpmākajos gados?
Prokuratūras darbu vērtēju ļoti atzinīgi. Jo tur bija prokurors [Edvīns] Piliksers, kura darba pieeja bija katru teikumu pārbaudīt un apstiprināt divreiz. Tāpēc lieta bija diezgan apjomīga. Es pat teiktu, ka viņi bišķiņ bija pārcentušies, lai par visiem 200% pamatotu savu pozīciju.

Bet lieta turpinās. Vai vaina ir tiesā?
Skatot pirmās instances spriedumu apelācijas instances tiesā, ir izdarītas kļūdas, to konstatēja Augstākā tiesa, tāpēc atdeva atpakaļ, lai šīs kļūdas izlabotu.

Juris Juriss mums intervijā teica, ka viņa grupas darbam Lemberga lietā Ērika Kalnmeiera laikos prokuratūrā nebija pretdarbības, taču neesot bijis arī nekāda īpaša atbalsta. Vai jūs pret šādām smagām un lielām lietām izturēsieties tikpat vēsi kā Kalnmeiers, vai arī atbalstīsiet prokurorus, kā pirms tam bija darījis Jānis Maizītis?
Nezinu, kā atbalstīja Maizītis, es varu pastāstīt par savu darbību. Jūs zināt, ka ir tāda ABLV lieta. Mēs esam izdalījuši atsevišķi trīs prokurorus tikai šai vienai lietai, noņemot viņiem visas pārējās lietas. Esam pieņēmuši analītiķus, kuri palīdz analizēt finanšu informāciju. Finanšu izlūkošanas dienests arī sniedz atbalstu mums tieši analītiskajā darbā. Prokurori ļoti cieši sadarbojas arī ar Valsts policijas izmeklētājiem. Un prokuroriem ir lūgts jebkurā brīdī darīt zināmu, kas viņiem vēl būtu nepieciešams.

Prokuratūra ir sākusi pārbaudi par vakcīnu iepirkumu. Kādas iespējamās nozieguma pazīmes prokuratūra saskatīja, kuras KNAB nebija saskatījis?
Šobrīd nav runa par noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. Likums nosaka, ka sabiedrībai svarīgu jautājumu izpētei ģenerālprokurors var uzdot veikt prokurora pārbaudi, un šādas pārbaudes uzdevums ir noskaidrot, vai tur var izrādīties, ka ir arī nozieguma pazīmes.

KNAB pārbaudīja tikai attiecībā uz koruptīviem darījumiem un nesaskatīja koruptīvu darījumu elementus. Bet šobrīd tiek pārbaudīts viss process un vai amatpersonu rīcība atbilda tā brīža prasībām. Kā redzam, vakcinācijas process Latvijā notiek sliktāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Lēmumi par vakcīnu iepirkumiem bija politiski. Vai nesanāks tā, ka, piemēram, premjerministrs un bijusī veselības ministre varēs teikt: nu, redzat, prokuratūra ir pārbaudījusi, un ko tad mums vairs var pārmest?
Mēs to arī pateiksim, kādā veidā un kurš ir pieņēmis lēmumus un vai, pieņemot lēmumus, tika ievērots regulējums. Un, ja arī ministrs vai Ministru prezidents ir kaut ko lēmis varbūt ne pēc savas sirdsapziņas, līdz ar to pārkāpis tiesību normu, tiks sākti procesi un tiks vērtēta katra loma.

Kad gaidāms Eiropas Tiesas lēmums par to, vai Rimšēvičam kā bijušajam Latvijas Bankas prezidentam ir imunitāte, un kāds, jūsuprāt, varētu būt šis lēmums?
Laikam vajadzētu būt maijā, jūnijā. Jo lieta ir izskatīta, un šobrīd tiesneši gatavo gala lēmumu. Manā izpratnē tur nevar būt citu variantu — viņam netika izvirzīta apsūdzība saistībā ar Eiropas Centrālās bankas locekļa pienākumu pildīšanu, ir runa par darbībām ārpus amata pienākumiem, līdz ar to — par kādu imunitāti mēs varam runāt?

Bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lietas prokuroram Uldim Cinkmanim anulēts bakalaura grāds, bet maģistra grāds ne, par šo lietu iesniegumu Latvijas Universitātei rakstījis pats Sprūds. Vai šie apstākļi var ietekmēt Sprūda lietas virzību?
Sprūda lietu tas nekādā veidā nevar ietekmēt. Prokurors ne jau ar savu dzīvi pierāda apsūdzību, prokurors apsūdzību balsta uz lietā iegūtiem pierādījumiem. Es vairāk to saistītu ar atriebību varbūt — pat tā, rupji runājot.

Likumā paredzēta prasība — maģistrs, un es nevaru, ja viņam ir anulēts bakalaurs, atbrīvot viņu no prokurora amata. Bet bakalaura darbu viņš rakstīja, vēl nebūdams amatpersona. Nevar visu mūžu pārmest cilvēkam, ka viņš kādreiz izdarījis kļūdu. Tāpēc ir attiecīga komisija prokuratūrā, kas to visu vērtēs.

Sabiedrības ieskatā absurdi bija kriminālprocesi, kurus VID Nodokļu un muitas policija sāka pret Ventspilī baseinā noslīkušā bērna vecākiem par kompensācijas neuzrādīšanu deklarācijā. Jūs pats esat teicis, ka no likuma viedokļa kriminālprocesu varēja arī nesākt. Vai tagad ir vērts tērēt prokuratūras reputāciju, aizstāvot būtībā citu pieņemtos apšaubāmos lēmumus?
Sanāk tā — ja mēs Ventspilī, tirgus laukumā, izskatītu Lemberga lietu, es domāju, sabiedrība viņu attaisnotu. Ja mēs Lemberga lietu skatītu Rīgas Centrāltirgū, sabiedrībai varbūt būtu jau cits viedoklis. Vai mēs varam ļaut katru lietu spriest sabiedrībai? Mēs nevaram katrai lietai piemeklēt kaut kādu savu subjektīvo attieksmi. Tas būs beztiesiskums. Tagad tiek izdarīts spiediens, lai prokurore pārkāpj likumu. Prokurorei ir kriminālprocess. Viņa nevar to sadedzināt un pateikt, ka tas viss ir neētiski, ciniski, slikti. Viņa saskaņā ar likumu atrada vissaudzīgāko iespēju — izbeigt lietu, atbrīvojot no kriminālatbildības nosacīti.

Jā, es arī tajā svētdienā noskatījos raidījumu un domāju: tiešām, kas tas par absurdu? Bet izrādās, ka informācija no aizstāvja puses bija pasniegta vienpusēji. Ja jūs aicināt mūs tagad lemt, izejot no cilvēciskiem aspektiem, tad neprasiet arī citos gadījumos, kad mēs sāksim izbeigt vai neuzsākt lietas pēc cilvēciskiem aspektiem. Mēs teiksim — izmeklētājs tajā gadījumā raudāja, tāpēc nolēma nesākt lietu, jo viņam bija žēl cilvēku. 

Prokuratūras devīze ir dura lex, sed lex. Tas nozīmē — «likums ir bargs, bet tas ir likums». Mēs esam par taisnīgumu, bet mums nav cita varianta — varam pamatoties tikai uz likumu. Bet likums ir jāpiemēro pēc jēgas, vērtējot arī to, kāpēc cilvēks ir nonācis šādā situācijā. Tāpēc prokuroru izvērtējumā teicām: kolēģi, ko mēs darām, beidzam lietu nost, nevar to virzīt uz tiesu!

Šķiet dīvaina prokuratūras uzstājība Dekšāres pagasta pensionāres lietā. Administratīvā apgabaltiesa janvārī par labu kundzei nolēma piedzīt no policijas 1500 eiro kompensāciju par 2018. gadā izrautajām kaņepēm, bet prokuratūra šo lēmumu ir pārsūdzējusi. Tauta ir sašutusi — vai tiešām prokuratūrai nav nekā svarīgāka, ko darīt?
(Nopūšas.) Es jums paskaidrošu. Mēs esam par — lai taču viņi maksā to naudu! Bet Administratīvās apgabaltiesas tiesneši ir pārkāpuši savu kompetenci un, izskatot lietu, sāka vērtēt kratīšanas pamatotību, ko likums neparedz. Ja mēs nebūtu pārsūdzējuši, tad aizietu pilnīgi prettiesiska tiesu prakse. Mēs lūdzām Augstāko tiesu atkārtoti norādīt apgabaltiesai, ka viņiem tas aspekts nav jāvērtē. Mēs neesam pret kompensāciju!

Ko par tiesu varu pasaka Limbažu tiesas spriedums Magoņa lietā?
Neko nepasaka. Tāpēc, ka tiesnesis rīkojas pēc savas pārliecības, ko viņam nodrošina likums. Prokurore teica, ka pārsūdzēs. Mēs uzskatām, ka viņš ir kļūdījies savos secinājumos. Un tā ir ļoti normāla tiesiskā kārtība. Es gan vairākas reizes norādīju, ka būtu jāizvērtē, kāpēc vajadzēja tik ilgi pirmajā instancē skatīt lietu, kura ir ļoti neapjomīga, ļoti vienkārša. Bet tiesnesis rīkojas atbilstoši likumam, un, ja viņš būs izdarījis kļūdainus secinājumus, apgabaltiesa vērtēs, vai viņam ir vai nav taisnība.

Nupat sākusi darbu Ekonomisko lietu tiesa. Vai šī tiesa veicinās korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanu? Vai nav jābažījas, ka pati varētu kļūt par pastāvīgu korupcijas riska perēkli?
Oi, nu, nē! Par korupcijas risku tā nevar kļūt, es ļoti ceru. Jo tiešām bija ļoti rūpīga atlases procedūra, ar dažiem cilvēkiem es arī daļēji esmu saskāries. Viena ir arī prokurore, un mēs pilnībā uzskatām, ka godīga, un riska tur nevar būt.

Bet pilnīgi piekrītu tam, ko teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — mēs atkal Latvijā risinām jautājumu no pavisam cita gala. Mums ir jānodrošina kvalitatīva pirmstiesas izmeklēšana. Otrs uzdevums — ir jāceļ prokuroru kvalifikācija, lai apsūdzība būtu skaidra, vienkārša, saprotama. Tiesa tikai novērtē to, kas tai uzlikts uz galda. Un, ja mēs nevaram uzlikt kvalitatīvu, saprotamu produktu uz galda, tad redzam šo ilgo iztiesāšanu, tiesnesim ir nepieciešams laiks, lai saliktu visu pa plauktiem.

Vai no jūsu teiktā var secināt, ka svarīgākais būtu nevis veidot jaunas tiesas, bet gan izglītot prokurorus un izmeklētājus?
Es teiktu vēl vienkāršāk — Latvijai tas ir pienākums. Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas valsts nenodrošina neviena izmeklētāja sagatavošanu. Nav nevienas mācību iestādes, kas nodrošinātu specializāciju tieši noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Par izmeklētāju tiek ņemts jebkurš jurists, ļoti liels procents ir vispār bez juridiskas izglītības. Es nezinu, kā varēja pieļaut tādu situāciju!

Kam būtu jānāk ar iniciatīvu veidot izglītības iestādi izmeklētājiem?
Tā ir viennozīmīgi iekšlietu ministra atbildība. Mēs viņu atbalstām, un tā ir viņa atbildība pārliecināt valdību.

The post Patiesība ir viena appeared first on IR.lv.