Galvenās vērtības
«Darbu ir ļoti daudz,» apzinās jaunais Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange
Līdzšinējais Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange sāks pildīt Rīgas pilsētas izpilddirektora amata pienākumus 17. maijā un būtu gribējis, lai šī saruna notiktu «pāris nedēļu pēc stāšanās amatā», kad būs detalizētāk iepazinies ar darbu plašo lauku. Tomēr sarunā 30. aprīlī tiešsaistē viņam bija gana daudz sakāmā gan par Rīgā darāmo, gan par principiem, kurus viņš apņēmies īstenot arī jaunajā amatā.
Intervijā mūsu žurnālam 2013. gadā, kad bija kļuvis par LVC vadītāju, Lange uzsvēra, ka vēloties atjaunot sabiedrības uzticēšanos ceļu būvētājiem. Tagad rīdzinieku uzticēšanās atjaunošanu pašvaldībai viņš uzskata par savu galveno mērķi un par kritēriju, pēc kura varēsim vērtēt viņa darbu.
Konkursa komisija jūs izvēlējās no 37 pretendentiem. Kā jums šķiet, kas jūsu piedāvājumā tai šķita labāks nekā citiem?
Viskorektāk šo jautājumu būtu uzdot konkursa komisijai, bet es pieļauju, ka mana pieredze, mans skatījums, varbūt vērtības un zināšanas bija tas, kas pārliecināja komisiju.
Kāpēc piekritāt pretendēt? Vai tad LVC jums vairs nav, ko darīt?
Es strādāju LVC kopš 2008. gada, kopš 2013. gada esmu uzņēmuma vadītājs, jūlijā man beigtos kārtējais līgums. Un, apdomājot savu līdzšinējo darbību un nākotnes izaicinājumus, es sajutu, ka gribu kaut ko mainīt, gribu augt, attīstīties.
Jūs 2019. gadā algā LVC saņēmāt 74,6 tūkstošus, Rīgas domē alga kopā ar 100% piemaksu būs 58 tūkstoši gadā. Kāpēc esat gatavs uzņemties sarežģītāku darbu par mazāku atalgojumu?
Bet es nevaru teikt, ka šis atalgojums ir mazs. Un ne vienmēr visu izšķir alga. Man likās būtiskāka iespēja mēģināt palīdzēt mainīt virzienu, kurā Rīga bija gājusi, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai. Man gribējās būt daļai no šā stāsta.
Vai šī piemaksa bija nosacījums, lai jūs piekristu ieņemt amatu?
Teikšu tā — ja šādas piemaksas nebūtu, es nebūtu pretendējis. Un man liekas godīgi, ka šādi noteikumi pateikti jau no paša sākuma.
Ir priekšstats, ka ar celtniecību saistītās jomās aktīvi darbojas karteļi. Vai jums ir nācies ar tādiem saskarties, strādājot LVC?
Nē, nav nācies. Ir svarīgi, lai mēs uzbūvējam sistēmu, kurā skaidri parādām, pēc kādiem spēles noteikumiem uzņēmēji piedalās konkursos un, pats galvenais, izpilda līgumus. Un te LVC ir ļoti neelastīgs partneris. Ja mēs pasūtām konkrētus darbus, mēs tos arī pieprasām.
Un kā cerat šos principus ieviest Rīgas pašvaldības 15 uzņēmumos?
Es augstu vērtēju Rīgas domes iekšējos noteikumus, kuri pagājušajā gadā izveidoti attiecībā uz principiem, pēc kuriem strādā kapitālsabiedrības. Tas ir jautājums par uzticēšanās būvēšanu.
Mans mērķis ir — nulle tolerances pret nelikumībām, korupciju, shēmām, dažādām pelēkām lietām. Vērtības ir pats galvenais, un tās rodas no vadības komandas.
Jūs esat bijis Jaunās Vienotības biedrs un teicāt, ka noliksiet biedra karti. Vai esat jau nolicis?
Jā, tikko mani ievēlēja, es uzrakstīju iesniegumu, ka pārtraucu darbību partijā.
Tik un tā jums droši vien pārmetīs, ka lēmumus pieņemat kādu politisku motīvu vadīts. Vai tas neradīs konfliktus ar domes priekšsēdētāju, kurš pārstāv citu politisko spēku?
Mēs to esam [ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (A/P)] izrunājuši. Mana pieeja ir strādāt objektīvi un vienādi ar pilnīgi visiem Rīgas domes deputātiem. Es pieļauju, ka, tieši otrādi, varbūt JV šobrīd būs grūtāk, jo man visi lēmumi būs pat dubultā jāizsver, lai nevarētu pārmest kādu angažētību.
Jūs uzstājat, ka apvienosiet pienākumus Rīgā ar amatu uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš padomē. Vai iemesli ir finansiāli — alga gandrīz 30 tūkstoši gadā?
Uzņēmumā ir sāktas būtiskas reformas, un man gribas iziet tām cauri un arī saglabāt profesionālismu kā padomes loceklim. Un man, protams, ir svarīgs arī šis finansiālais, pilnīgi godīgi pasaku. Tātad šie trīs argumenti. Jau no paša sākuma es to godīgi esmu pateicis, un paldies Rīgas domes deputātiem un arī Satiksmes ministrijai par šādu iespēju.
Bet ko LDz bez jums nevarētu lemt un īstenot?
Tas ir jautājums vairāk par mani pašu. Es pats vēlos turpināt šo darbu, vēlos uzturēt savu kvalifikāciju, vēlos redzēt šīs reformas rezultātus.
Attīstot Rail Baltica, radikāli pārveidos Rīgas staciju un teritoriju ap to, un tas noteikti skars LDz intereses. Vai nevar sanākt, ka jūs aizstāvēsiet risinājumus, kuri ir ērtāki nevis rīdziniekiem, bet gan LDz?
Es domāju, ka tieši otrādi, varbūt tā ir iespēja labāk koordinēt šos jautājumus. Bet, ja būs šaubas par interešu konfliktu, es, protams, sevi atstatīšu no šādu jautājumu lemšanas.
Latvija ir pieteikusies uz 295 miljoniem eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma videi draudzīgas satiksmes veidošanai, un puse šīs naudas tiktu Rīgai, puse LDz. Vai šis projekts neradīs potenciālu interešu konfliktu, ja būsiet abās pusēs?
Man ir grūti iedomāties, kā sabiedriskā transporta koridoru stiprināšana un sabiedriskā transporta integrēšana ar dzelzceļa stacijām varētu radīt interešu konfliktu. Šobrīd tādu risku nesaskatu. Bet, ja tāds būs, protams, attiecīgi rīkošos.
Vai jau esat iepazinies ar plāniem, kā padarīt Rīgas transporta mezglu videi draudzīgāku? Kuri būs jūsu pirmie un svarīgākie darbi?
Nē, detalizēti neesmu, tikai tik, cik šobrīd izskanējis publiski. Bet skaidrs, ka investīcijas Rīgā ir ļoti nepieciešamas, it sevišķi transporta infrastruktūrā. Un arī visi klimata mērķi, CO2 izmeši, tranzīta kustība, kas šobrīd ir cauri Rīgai, — skaidrs, ka ir jāpiedāvā alternatīvas. Darbu ir ļoti daudz.
Man ir svarīgi, lai Rīgā būtu spēcīga izpildvara un tā efektīvi realizētu domes lēmumus, un arī spētu piedāvāt kvalitatīvu informāciju, lai politiķi spētu pieņemt labākos lēmumus. Un, protams, mans virsuzdevums ir [iedzīvotāju] uzticēšanās pašvaldībai un apmierinātība ar tās pakalpojumiem.
Nupat jūs kā LVC vadītājs rakstījāt, ka «novadu, pilsētu un pat valstu vadītāji, kuriem izdodas sakārtot ceļus, gūst nepārprotamu iedzīvotāju atbalstu arī citiem darbiem un pat reformām». Vai tā būs jūsu galvenā prioritāte arī Rīgas izpilddirektora amatā?
Apskatoties arī Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar dažādām sfērām, mēs redzam, ka ielu, ietvju, laukumu uzturēšana un remonts ir viena no tām, ar ko rīdzinieki ir visvairāk neapmierināti. Tāpēc neapšaubāmi, un arī ņemot vērā manu profesionālo pieredzi, es noteikti lielu daļu savas uzmanības pievērsīšu šim jautājumam.
Nupat ir prezentēta pilsētas attīstības programmas pirmā redakcija. Tajā liela vieta atvēlēta velosatiksmei. Vai, jūsuprāt, nav pārāk liela?
Ir jābūt balansam, un tam, protams, ir jāiet nedaudz vairāk par labu sabiedriskajam transportam, gājējiem, velotransportam. Šis princips visā pasaulē ir viens — jo attīstītāka pilsēta, jo lielāks uzsvars uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, sabiedrisko transportu. Tāpēc man nav šaubu, ka ir jāiet šajā virzienā.
Kopš pagājušā gada izpilddirektors ir visu 15 pašvaldības kapitālsabiedrību daļu turētājs. Kuri uzņēmumi, jūsuprāt, būtu jāsakārto pirmām kārtām?
Nebūtu korekti, pirms esmu iepazinies ar detalizētu informāciju, izteikt apgalvojumus. No tā es gribu izvairīties arī turpmāk — runāt šķietamībās un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz sajūtām vai baumām. Viennozīmīgi nē!
Kopš pagājušā gada izpilddirektora tiešā pārraudzībā ir arī Komercdarbības nodrošinājuma pārvalde, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt pašvaldības līdzdalību uzņēmumos. Vai konceptuāli plānojat mainīt kādu uzņēmumu īpašnieku struktūru?
Īsā atbilde ir — nē, neplānoju. Un tas arī nav izpildvaras jautājums, tas ir jautājums lēmējvarai. Ja tīri konceptuāli — mans viedoklis ir, ka valstij un pašvaldībai nav jādarbojas jomās, kurās privātais sektors pakalpojumu var sniegt labāk vai kurās pašvaldībai nav stratēģiska mērķa.
Ko darīsiet ar Centrāltirgu, kur joprojām var nopirkt kontrabandas cigaretes un «spirķiku»?
Sagaidīšu izvērstu vērtējumu par situāciju un to, vai menedžments ir spējīgs panākt to, kāds ir akcionāru uzstādījums. Tas attiecas uz pilnīgi visām kapitālsabiedrībām. Varu pateikt, ka tas ir nepieņemami, ja Centrāltirgū var izskanēt vārdi spirķik, sigareti. Es to nesaprotu — kas ir iemesli, kāpēc nevar sakārtot kontroli attiecībā uz teritoriju. Nevaru šobrīd atbildēt, bet tie ir jautājumi, kurus es uzdošu.
The post Galvenās vērtības appeared first on IR.lv.