Мы в Telegram
Добавить новость
ru24.net
World News
Июнь
2021

Stabilitāte uz dilstoša pamata

0
IR 

Pašvaldību vēlēšanas liek satraukties par zemo līdzdalību un jautāt — kāpēc jaunajos novados redzamas tās pašas vecās sejas?

The post Stabilitāte uz dilstoša pamata appeared first on IR.lv.

Pašvaldību vēlēšanas liek satraukties par zemo līdzdalību un jautāt — kāpēc jaunajos novados redzamas tās pašas vecās sejas?

Pašvaldību vēlēšanas ievadījušas lielu pārkārtošanos, bet nelielas pārmaiņas — pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs 43, nevis 119 vietvaru, tomēr kardinālu varas maiņu lielākajā daļā pašvaldību šīs vēlēšanas nenesīs. 29 pašvaldībās no 40 uzvaru ir guvusi patlaban pie vara esošā partija vai esošais mērs, 16 pašvaldībās kāda no partijām ir ieguvusi absolūto vairākumu. 

Pārsteigums ir zemā vēlētāju aktivitāte — zemākā kopš neatkarības atjaunošanas. Tikai 34% balsstiesīgo ir devušies pie vēlēšanu urnām. Tas ir par 16% mazāk nekā iepriekšējās vietvaru vēlēšanās 2017. gadā. Viszemākā vēlētāju aktivitāte bija Kurzemē un Zemgalē. 

Rekordisti

Tikai četrās pašvaldībās līdzdalība pārsniedza 40% — Preiļos, Saulkrastos, Balvos un Ādažos. Preiļu salīdzinoši augsto vēlētāju aktivitāti (45) var skaidrot gan ar novada iedzīvotāju apzinīgumu, gan alkām pēc pārmaiņām, pārliecināta ir reģionālā laikraksta Vietējā Latgales Avīze redaktore Viktorija Nečajeva. Šobrīd gan esot bažas, ka pārmaiņu vietā iedzīvotāji var saņemt problēmas. «Pat divu augstāko rezultātu ieguvušajām partijām kopā ir tikai sešas balsis, kas nenodrošina vairākumu 15 deputātu domē. Negribētos, ka atkārtojas situācija, kāda bija Aglonā, kad deviņi deputāti pārstāvēja astoņus politiskos spēkus,» saka Viktorija Nečajeva.

Tikmēr rekordists ar zemāko vēlētāju aktivitāti ir Bauskas novads — tur pilsoņa pienākumu izpildīja tikai 27% balsstiesīgo. «Mēs paši esam izbrīnīti par tādiem rādītājiem,» atzīst vietējā laikraksta Bauskas Dzīve galvenā redaktore Anita Rozentāle. 

Vāja balsotāju aktivitāte bija arī Augšdaugavā, Gulbenē un Jelgavas novadā, kā arī divās valstspilsētās — Liepājā un Jelgavā, kur vēlēt devās mazāk nekā 30% balsstiesīgo.

Zemā vēlētāju aktivitāte ir kļuvusi par karstāko šo pašvaldību vēlēšanu tematu, un «nopietnā pētījumā» to solījis analizēt arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). 

Lai arī varētu domāt, ka vainīga ir novadu reforma, vēlētāju aktivitāte bija zema arī sešās valstspilsētās un septiņos novados, ko reforma neskāra, tādēļ «izskatās, ka te ir stāsts par kopēju noskaņu sabiedrībā, pieaugošu vilšanos un neuzticēšanos politiskajam procesam», pārliecināts ir sociologs Arnis Kaktiņš.

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde uzskata, ka neiešana uz vēlēšanām ir bijis sabiedrības «klusais protests», kam varētu būt divi iemesli — «nav, par ko balsot, vai arī neiešu, jo man uzspiež balsot par partijām». Tieši vēlētāju apvienību izmešana no spēles, viņasprāt, ir bijusi «stratēģiska kļūda» un partijām signalizē, ka «ar varu mīļš nekļūsi».

Veiksmes un neveiksmes

Tomēr lielākā daļa nacionālo partiju pašvaldību vēlēšanās ir startējušas salīdzinoši veiksmīgi. 

Vissekmīgākā bijusi Zaļo un Zemnieku  savienība un ar to saistītās partijas. Tās izcīnījušas pārstāvniecību 38 pašvaldību domēs ar vairāk nekā 200 deputātu vietām un ieguvušas vislielāko balsu skaitu 15 vietvarās — vairāk nekā jebkurš cits politiskais spēks. 

Stabili startējusi arī Nacionālā apvienība. Tā būs pārstāvēta 34 pašvaldībās ar vairāk nekā simt deputātu vietām. Latvijas Reģionu apvienība lielāko balsu skaitu ieguvusi septiņās no 27 pašvaldībām, kurās iekļuvusi. LRA Limbažu novada saraksts, ko vada līdzšinējais Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs, ir sarūpējis vienu no vēlēšanu pārsteigumiem — pievienojamais novads izkonkurējis esošā novada centra politisko vadību. LRA ieguvusi gandrīz divas reizes vairāk balsu nekā esošā Limbažu mēra Didža Zemmera (ZZS) saraksts. Klātpienācēji svinējuši uzvaru arī Balvos, Ropažos un Tukumā.

Jaunā Vienotība un tās partneri ieguvuši pārstāvniecību 29 pašvaldībās. 24 vietvarās darbosies partijas Latvijas attīstībai pārstāvji. Savukārt kustība Par!, kas viena vai apvienībās startēja 11 pašvaldībās, strādās septiņās. 

Vissmagāk ir gājis KPV LV. Tā startēja 20 pašvaldībās, bet ar vienu deputāta vietu iekļuva tikai  Dobeles novada domē. 

Ne pārāk veiksmīgs starts vēlēšanās bijis arī Saskaņai un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas uz vēlēšanām gāja ar lielām ambīcijām. Saskaņa no 26 pašvaldībām, kurās startēja, iekļuvusi 17, divās — Rēzeknē un Daugavpilī — iegūstot lielāko balsu skaitu. «Latgalē mums ir labi rezultāti,» atzīst partijas pārstāvis Andrejs Klementjevs. Taču ar startu pārējos reģionos partija nav apmierināta. «Ir vilšanās par Liepāju (bija četri deputāti, būs divi — red.), bišķiņ gribējās dabūt arī Ventspilī (neiekļuva — red.), Salaspilī ir slikti, jo bija daudz konkurējošo organizāciju, kas sadalīja vēlētājus (Stabilitātei!, Alternative, Latvijas Krievu savienība nepārvarēja 5% slieksni, bet kopumā savāca 8,5% balsu — red.), šokēja Mārupe (neiekļuva — red.),» uzskaita Klementjevs. Viņš saka, ka «sajūta ir briesmīga» arī par vēlētāju zemo aktivitāti, un atzīst, ka, domājot par nākamā gada Saeimas vēlēšanām, ir neizpratne, jo «nezinām, ar ko uzrunāt cilvēkus». 

JKP vēlēšanas ir noslēgušās ar iekļūšanu mazāk nekā pusē no pašvaldībām, kurās startēja, un domēs iegūtas tikai viena, divas vai trīs vietas. Lai gan iepriekš lielas cerības partija saistīja ar Latgali, Daugavpils domē tā neiekļuva. Līdzīgi Liepājā un Jūrmalā. Sāpīgs zaudējums ir Jelgavā, kur no iekļūšanas domē šķīra tikai 0,05%. «Mēs aktīvi vedam politikā jaunus cilvēkus, diemžēl šiem cilvēkiem dažādo ierobežojumu dēļ bija mazāk iespēju ar sevi iepazīstināt,» saka JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmans. Tāpēc iekļūšanu 16 domēs viņš vērtē kā «adekvātu rezultātu». Feldmans ir arī pārliecināts, ka atsevišķās domēs tieši viņu pāris balsīm būs «izšķiroša loma» un nodrošinās «nopietnus amatus».

Vēlēšanas nav nesušas izmaiņas tur, kur līdzšinējie mēri iesaistīti dažādos skandālos. Jaunajā Ogres novadā, kas kļuvis par lielāko Latvijas novadu, absolūtu vairākumu guvis mērs Egils Helmanis (NA). Jūrmalā pozīcijas nostiprinājis Gatis Truksnis (ZZS). Jelgavā vislielāko atbalstu, lai gan ne vairākumu, guvis Andra Rāviņa (ZZS) saraksts. Ventspilī ilggadējais vadītājs Aivars Lembergs balotējās no cietuma un tomēr ar savu sarakstu Latvijai un Ventspilij guva uzvaru. Tiesa, pārsvars vairs nav tik liels kā kādreiz. Tā kā pats Lembergs fiziski nevar piedalīties sēdēs, Latvijai un Ventspilij pašiem var nepietikt balsu ilggadējā pilsētas vadītāja pārvēlēšanai amatā. 

Aģitācijai miljons

Neilgi pirms vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicēja pārskatu par partiju tēriņiem priekšvēlēšanu aģitācijai — kopumā no 6. februāra līdz 3. jūnijam izlietots vairāk nekā 1,1 miljons eiro. Viena nobalsojušā aizvilināšana uz iecirkni partijām ir izmaksājusi vidēji 3366 eiro. Visdārgāk viena deputāta vieta ir izmaksājusi KPV LV — gandrīz 59 tūkstošus eiro.

The post Stabilitāte uz dilstoša pamata appeared first on IR.lv.




Moscow.media
Частные объявления сегодня





Rss.plus




Спорт в России и мире

Новости спорта


Новости тенниса
WTA

Соболенко вышла в полуфинал турнира WTA-1000 в Мадриде






В Пулково задерживаются пять рейсов

«Динамо» на 95-й минуте вырвало победу у «Сочи» и вышло на первое место в турнирной таблице

Экс-футболист Мостовой о предложении от "Пари НН": будем думать и смотреть

Обратная сторона жизни Петра Кулешова