Divdesmit gadi ES: ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību
Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Aizvadīto divdesmit gadu laikā Latvijā ir panākti būtiski uzlabojumi vides pieejamības jomā, piemēram, publiskajās ēkās, kas aprīkotas ar pacēlājiem un liftiem, sabiedriskā transporta piekļuves uzlabojumos, digitālo pakalpojumu ērtākās lietošanas iespējās, kā arī pasākumos, kuros tiek nodrošināti gan zīmju valodas tulki, gan subtitri. Pašlaik liels uzsvars tiek likts uz digitālās vienlīdzības veicināšanu, kas nodrošina vienādas iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas un mazina plaisu starp sabiedrības grupām ar funkcionāliem ierobežojumiem.
Horizontālais princips caurvij jomas un nozares
Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” nodrošina ES Pamattiesību hartas vērtību iedzīvināšanu pāri dažādām nozarēm un darbībām, padarot tās par neaizstājamu un obligātu kritēriju visās ES fondu aktivitātēs. Tas uzsver nepieciešamību veicināt dzimumu līdztiesību, novērst diskrimināciju un nodrošināt iekļaušanu ES fondu plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā. Šis princips nosaka, ka ir jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases, ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un jānodrošina piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti. Par minētā horizontālā principa ieviešanas koordināciju un uzraudzību Latvijā ir atbildīga Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, izstrādājot politiku, uzraugot un izvērtējot ES fondu finansēto projektu atbilstību horizontālajam principam un ES Pamattiesību hartai. Horizontālā principa ieviešana tiek īstenota, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, projektu iesniedzējiem un projektu īstenotājiem, organizējot izglītojošas aktivitātes, sniedzot ieteikumus un metodisko atbalstu.
ES fondu projektos būtiska loma vienlīdzībai un iekļaušanai
Tieši pieejamības nodrošināšanā cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem Latvija divdesmit gadu laikā ir spērusi būtiskus soļus. Ja sākotnējā ES fondu periodā no 2004. līdz 2006. gadam vienlīdzīgas iespējas tika izprastas galvenokārt kā dzimumu līdztiesība, tad kopš 2007. gada horizontālais princips tika attiecināts arī uz vienlīdzīgām iespējām invaliditātes un novecošanās aspektā. Īstenojot ES fondu finansētos projektus, nodrošinot pieejamas publiskās ēkas, atpūtas un aktivitāšu zonas, gājēju ceļus, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī iekļaujot piekļūstamības prasības būvnormatīvos, esam aktualizējuši un vienlaikus pievērsuši sabiedrības uzmanību tam, ka nav jārunā par īpašām vajadzībām – tās ir ikviena cilvēka tiesības un vajadzības, kas jāapmierina. Patlaban jautājumi par piekļūstamību – kas tas ir un kāpēc nepieciešams – rodas arvien retāk, jo piekļūstamība ir kļuvusi par pašsaprotamu.
Sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka Latvijā 40% cilvēku ir saskārušies ar diskrimināciju, visbiežāk vecuma, sociālā stāvokļa, ārējā izskata vai politiskās pārliecības dēļ.[1] ES fondu programmās ir virkne labās prakses pasākumu, kuros sniedz atbalstu darba meklēšanā vai aroda apguvē sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, kas nemācās un nestrādā. Tāpat ir nodrošināti atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām, kas saskaras ar nodarbinātības problēmām dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ. Šie pasākumi paredz reālu atbalstu ar izmērāmiem rezultātiem.
Sasniegumi pieejamības veicināšanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir atspoguļojušies arī sabiedrības viedoklī – diskrimināciju ārēji redzamas invaliditātes dēļ piedzīvojuši tikai 10% aptaujāto. Tikmēr dzimumu līdztiesības jautājumos mēs joprojām atrodamies posmā, kurā nepieciešams pilnveidot sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības būtību. Tā ietver ne tikai dzimumu līdzsvaru, bet arī vienlīdzīgas iespējas darba un ģimenes līdzsvarošanā, karjeras un izaugsmes jomās, kā arī tiesības uz vienādu darba samaksu.
Virzība uz digitālo pieejamību
Atskatoties uz divdesmit gadu laikā paveikto, likumsakarīgi rodas jautājums – kurp doties tālāk? Pašlaik atrodamies realitātē, kur dienaskārtību nosaka digitalizācijas izaicinājumi. Tas nozīmē risināt informācijas un digitālās piekļūstamības jautājumus, lai nodrošinātu, ka digitālie pakalpojumi un pasākumi ir pieejami ikvienam. Neatkarīgi no tā, vai aktivitāte norisinās tiešsaistē vai klātienē, mērķis ir padarīt pieejamību ikvienai sabiedrības grupai par pašsaprotamu. Tas ietver, piemēram, piemērotu burtu izmēru un veidolu, attēlu aprakstošos alternatīvos tekstus, krāsu kontrastu vizuālajos materiālos, kā arī iespēju tekstu nolasīt ar ekrānlasītāju cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kā arī viegli lietojamas digitālās platformas. Svarīgi ir arī nodrošināt fizisko piekļuvi, piemēram, skaidras norādes publiskajās ēkās un sabiedriskajā transportā, kas palīdz cilvēkiem ar redzes vai kustību traucējumiem, saprotamu informāciju par pakalpojumiem.
Ne vienmēr iespējams iepriekš paredzēt, kam tieši šie risinājumi būs nepieciešami, vai auditorijā būs cilvēki ar šādām vajadzībām, taču šādu pielāgojumu veikšana neprasa daudz papildu resursu. Prioritāte ir cilvēks – ar viņa interesēm un iespējām saņemt saturu vai pakalpojumu sev piemērotā formātā. Satura nodrošināšana ar zīmju valodas tulkojumu, reāllaika transkripciju, subtitriem un citām piekļūstamības nodrošināšanas metodēm – tās visas ir reālas darbības, kas veicina horizontālā principa īstenošanu pamattiesību ievērošanā.
Sabiedrības iesaiste – izšķirīga
Divdesmit gadi Eiropas Savienībā ir iezīmējuši nozīmīgus soļus ceļā uz vienlīdzīgāku, iekļaujošāku un nediskriminējošu sabiedrību Latvijā. ES Pamattiesību harta ir veicinājusi ne tikai fiziskās vides pārveidošanu, bet arī sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām, piekļūstamību un vienlīdzību. Tomēr mums jāturpina darbs, lai ikviens cilvēks, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai citām pazīmēm, justos piederīgs un gaidīts sabiedrības loceklis. Lai nākotnē mēs dzīvotu vidē, kurā neviens netiek atstumts, mums jāturpina celt tiltus, kas vieno, nevis veido šķēršļus. Iekļaušana ir mūsu kopīgā atbildība!
8. novembrī norisināsies Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā konference 20 gadi ES – sinerģija kopējā tiesību telpā, kurā tiks diskutēts par Latvijas ieguvumiem un izaicinājumiem Eiropas Savienības tiesību attīstības kontekstā. Tajā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES Pamattiesību hartas nozīmei un ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībai, tostarp horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” īstenošanai.
Autore ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu un stratēģijas jautājumos
[1] Labklājības ministrijas uzdevumā SIA Berg Research veikts pētījums “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem”, 2022
The post Divdesmit gadi ES: ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību appeared first on IR.lv.