Kā veicināt lielāku Eiropas un Latvijas labklājību, attīstot kapitāla tirgu
Pārstāvot Baltijas un Ziemeļvalstu biržas, man bija iespēja vairākus mēnešus strādāt Eiropas Kapitāla tirgus savienības augstākā līmeņa forumā kopā ar 28 pieredzējušiem starptautiskiem finanšu jomas ekspertiem. Foruma mērķis bija izstrādāt praktiskus priekšlikumus Eiropas Komisijai, lai uzlabotu Eiropas Savienības (ES) ekonomisko konkurētspēju un paplašinātu finansējuma iespējas perspektīviem Eiropas uzņēmumiem.
The post Kā veicināt lielāku Eiropas un Latvijas labklājību, attīstot kapitāla tirgu appeared first on IR.lv.
Pārstāvot Baltijas un Ziemeļvalstu biržas, man bija iespēja vairākus mēnešus strādāt Eiropas Kapitāla tirgus savienības augstākā līmeņa forumā kopā ar 28 pieredzējušiem starptautiskiem finanšu jomas ekspertiem. Foruma mērķis bija izstrādāt praktiskus priekšlikumus Eiropas Komisijai, lai uzlabotu Eiropas Savienības (ES) ekonomisko konkurētspēju un paplašinātu finansējuma iespējas perspektīviem Eiropas uzņēmumiem.
Neskaitāmas reizes ir dzirdēts apgalvojums, ka pašreizējā finanšu sistēma Eiropā ir pārāk centrēta uz bankām un tas būtiski kavē ES uzņēmumu ekonomisko attīstību. Kapitāla tirgus un tā finansējums reālajai ekonomikai ir nepietiekams, Eiropas uzņēmumi lielākoties paļaujas uz banku finansējumu, un tas neveicina inovatīvu, ilgtspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomisko attīstību. Tāpat ir arī plaši izplatīts uzskats, ka kapitāla tirgi Eiropā nekalpo pietiekami labi ES pilsoņiem, un labumu kapitāla tirgos gūst tikai bagātie.
Iepriekšējā finanšu krīzē, kad banku finansējums gandrīz nebija pieejams, uzņēmumi valstīs ar attīstītu kapitāla tirgu spēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu caur akciju un obligāciju emisijām un atgūties straujāk. Šis fakts Covid-19 krīzes laikā iegūst jaunu aktualitāti – pašlaik uzņēmumiem un ieguldītājiem attīstīts kapitāla tirgus ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk.
Finanšu pratības veicināšana, izmantojot tādus mehānismus kā darbinieku akciju opciju programmas, mērķtiecīga iedzīvotāju stimulēšana, kas veido izpratni par pieejamiem finanšu instrumentiem svarīgos dzīves posmos, kad indivīdi ir atvērti jauniem ieradumiem, dod iespēju iedzīvotājiem iesaistīties un uzņemties atbildību par savu nākotnes labklājību.
Personām, kurām ir pietiekamas zināšanas finanšu jomā, ir lielāka iespēja uzlabot savu finanšu stāvokli, izmantojot ilgtermiņa ieguldījumus daudz efektīvāk.
Turklāt ilgtermiņā tas veicina bagātību pārdali, uzlabo Eiropas pilsoņu finansiālo labklājību un veido vienlīdzīgāku sabiedrību.
Tas patiesi ir ambiciozs uzdevums, un progresu var panākt, sadarbojoties visām Eiropas institūcijām: Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei, jo ir virkne kapitāla tirgu regulējošo likumdošanas iniciatīvu, kuras nepieciešams pārskatīt, novērst nepilnības un pilnveidot, jo tās nesasniedz sākotnēji izvirzīto mērķi, rada nevēlamus blakusefektus vai nesamērīgu administratīvo slogu, tādējādi radot greizu iespaidu sabiedrībā, ka kapitāla piesaiste biržā ir dārga un piemērota tikai lieliem uzņēmumiem, savukārt ieguldīšana ir tikai bagāto “nodarbošanās”.
Vienlīdz svarīgi uzdevumi ir jāveic katrai ES dalībvalstij, rīkojoties apņēmīgi, īstenojot nepieciešamās reformas katras valsts līmenī.
Latvijas valdībai beidzot ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā.
Darāmā ir daudz, arī radot nepieciešamo ekosistēmu kapitāla piesaistei dažāda izmēra perspektīviem uzņēmumiem, izmantojot akciju un obligāciju emisijas; piesaistot starptautiskus investorus; uzlabojot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību; veicinot orientāciju uz vērtības pieaugumu un patiesu caurspīdīgumu. Tas pavērtu Baltijas un Latvijas pensiju fondiem iespējas ieguldīt, kā arī veicinātu privātos ieguldījumus un iedzīvotāju līdzdalību uzņēmumu kapitālā. Kopīga un apņēmīga politiskā rīcība palīdzētu stiprināt Latvijas starptautisko reputāciju un iedzīvotāju uzticību valstij.
Galvenie “A new Vision for Europe’s capital markets” ziņojumā ietvertie priekšlikumi:
- Sekmēt biržas mazo un vidējo uzņēmumu atpazīstamību investoru lokā – izveidojot vienotu Eiropas informācijas punktu (ESAP) par uzņēmumiem, veicinot MVU tirgus pētījumu jomu, atceļot aizliegumu apvienot brokeru un pētniecības maksas par MVU izpēti, un atbalstot MVU indeksu izveidi;
- Nodrošināt efektīvāku normatīvo regulējumu emitentiem, jo īpaši MVU – vienkāršojot un saīsinot prospektu garumu, pārskatot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu un izvēles pārejas periodu pēc akciju publiskā piedāvājuma (IPO), izvērtējot un padarot prasību izmantot paplašināmo komerciālo pārskatu (XBRL Reporting) valodu pieejamu MVU visā Eiropā, kā arī vienkāršojot IFRS prasības MVU finanšu pārskatiem;
- ES IPO fondam vajadzētu darboties arī otrreizējā kapitāla piesaistīšanā, tādējādi palielinot tā lietderību;
- Veicināt pārrobežu darījumus ES ietvaros;
- Veicināt privāto investoru iesaisti – vienkāršojot ieguldītāju aizsardzības mehānismus pieredzējušiem privātiem ieguldītājiem un atbalstot darbinieku akciju opciju programmas.
Priekšlikumu realizēšana ir būtiska arī Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, jo veicinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, privātpersonu uzkrājumu novirzīšanu produktīvās investīcijās, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un līdz ar to arī iedzīvotāju un valsts labklājību. Savukārt Eiropas kapitāla tirgu savienībai tā ir iespēja beidzot kļūt par uzkrājumu un ieguldījumu savienību, kas strādā visu Eiropas iedzīvotāju labā.
The post Kā veicināt lielāku Eiropas un Latvijas labklājību, attīstot kapitāla tirgu appeared first on IR.lv.