Zilupes pērles
Pārgājiens no Fedorkiem līdz Pasienei: Zemes acs, svētavots baznīcā, Ziedonis, kino un arbūzi saimniecībā Bites, tālbraucēju kultūra Terehovā, Zilupes senleja, sporta zirgu audzētava un katedrāle nekurienē
The post Zilupes pērles appeared first on IR.lv.
Pārgājiens no Fedorkiem līdz Pasienei: Zemes acs, svētavots baznīcā, Ziedonis, kino un arbūzi saimniecībā Bites, tālbraucēju kultūra Terehovā, Zilupes senleja, sporta zirgu audzētava un katedrāle nekurienē
Jau otro gadu minu putekļus pa dzimtās zemes robežu kopā ar projekta Apkārt Latvijai dalībniekiem. Sākām rietumkrastā, Miķeļtornī, nu esam posmu pa posmam tikuši līdz Latvijas galējam austrumu punktam netālu no Pasienes. Gandrīz pusceļš no 1836 kilometriem. Pārcilājot atmiņā nostaigāto, tieši Zilupes apkārtne Krievijas pierobežā likās sirsnīgiem ļaudīm, pārsteidzošiem stāstiem un ainaviskiem skatiem bagātākā.
Zilupe jeb, kā latgaļi to dēvē, Sīnuoja mūs pavadīja visu pārgājiena laiku. Vienubrīd tuvāk, citu atkal tālāk, bet turpat netālu. Upe priecēja ar daiļajiem lokiem un deva veldzi peldēšanās pauzēs. Izrādās, ka Zilupe iztek no purva Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā. Ap 20 km kopgarumā tā iezīmē robežu starp Latviju un Baltkrieviju, kā arī Krieviju. Zilupe šķērso arī Pasienes pagastu un senāk ir saukusies Siena (fonētiski līdzīgi arī krievu valodā — Siņija jeb zilā). Un tiešām — ejot gar robežu, redzējām, ka Latvija te paceļas virs Krievijas gluži kā siena un skats sniedzas tālēs zilajās.
Zemes acs un svētavots
Pārgājiens sākas pie Zemes acs, kas patiesībā ir akmens. Simt metrus no ceļa, aizauguša dīķa malā guļ pēc skata neparasts un mineraloģiskā sastāva unikāls «vectētiņš» — kvarca monokristāls. Latvijā nav cita tik liela monokristālu laukakmens. Akmeni uzpasē tuvējo māju saimniece, kas mūsu grupu padzirdīja ar akas ūdeni un pacienāja ar stāstiem. Pie dižakmens brauc cilvēki no visām pasaules malām un uztic tam savas vēlēšanās. Noteikums ir tikai viens — vēlmes nedrīkst būt materiālas. Es palūdzu, lai pasaulē ātrāk beidzas Covid-19… Saimniecei ir interesants novērojums — vīrieši akmenim pieskaras ar pieri, bet sievietes to apķer.
Nākamais pārsteigums sagaidīja Opuļos — avots, kam apkārt nesen uzbūvēta baznīca. Bērzu ieskauta, tautas veidota lūgšanu vieta. Lai nokļūtu pie Opoļu svētavota bez problēmām, nepieciešama pase vai ID karte un Briģu robežsardzes kontrolpunktā iegūta atļauja.
Avota ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Leģenda stāsta, ka reiz Opuļos dzīvojis akls muižnieks. Viņam parādījies brīnišķīgs sapnis. Balss teikusi, ka ir jāaiziet pie lielā bērza, jāizrok bedrīte, un no tās iztecēšot dzīvais ūdens. Tajā jānomazgā acis, un redze atgriezīšoties. Muižnieks pamodies, veicis sapnī doto uzdevumu un kļuvis redzīgs.
Arī mūsu pārgājienu grupa vēlu vakarā ar tēva Andreja svētību iegremdējās astoņus grādus vēsajā avotā. Nakšņošanas vietā atgriezāmies tik pacilāti un apgaroti, ka nevarējām aiziet gulēt līdz diviem naktī. Gribējās dalīties jauniegūtajā enerģijā, tāpēc lasījām cits citam priekšā Ziedoņa citātus.
No Ziedoņa līdz arbūziem
Apskates saimniecība Bites, kur teltīs pārlaidām nakti, aizrāva ar savu daudzpusību; saimniece Ilga Ivanova — ar neizsmeļamo dzīvessparu. Mācījāmies pa senai modei griezt labību ar sirpi un siet to kūlīšos. Mums ierādīja, kā koka plāksnītēs iededzināt jau minētā Ziedoņa dzīves atziņas. Starp citu, saimniece ir apbalvojuma Laiks Ziedonim laureāte!
Bitēs ir arī filmu ciems. Ilga mūs humoristiski izveda cauri kinofilmu tapšanas aizkulisēm Zilupē. Novadu kopš 1922. gada ir iecienījuši daudzi režisori. Šeit, piemēram, uzņemtas Melānijas hronikas Sibīrijas ainas. Interesenti var aptaustīt sarežģītus rekvizītus, ko veido saimnieces dēls, un noklausīties amizantus stāstiņus par kino uzņemšanu. Apmeklētāji ļoti novērtē piedāvājumu pašiem izvārīt smeķīgu zupu no cirvja. Desertā — Latgalē audzētu arbūzu un meloņu degustācija. Katrai lielajai ogai saimnieces dobē jau savlaicīgi esot pieteicies savs pircējs, gluži kā rindā uz jauno projektu dzīvokļiem treknajos gados. Arbūzi iekšpusē ir bāli rozā, bet saldeni un sulīgi.
Pavadot ceļā uz Zilupes pilsētu, Ilga mūs ielaida valsts nozīmes aizsargājamā objektā — omulīgajā Savelinku baznīcā jeb kapličā, kur glabājas trīs izcili 18. gadsimta sākuma kokgriezumi (baroka altāri). Zem «oficiālā» paklāja atklājas kāds noslēpums — slepena sega no latvju rakstu prievītēm. Izrādās — agrāk cilvēkiem nav bijusi liela rocība, lai ziedotu naudu. Desmitajai tiesai viņi nesa prievītes ar lūgšanām. Kad to savācies daudz, tās sašuva prievīšu segās.
Arī Dievmātes figūra ziedu un sveču ielokā esot brīnumaina. Pēc Otrā pasaules kara tā atrasta tepat grāvī, iespējams, bēgļiem izkritusi no ratiem. Vēlāk figūru nolemts vest uz Pasienes baznīcu, bet zirga vezums nav varējis izkustēt no vietas. Vietējie to iztulkojuši kā zīmi, ka Dievmāte grib palikt šeit. Mēģinājumi iemūžināt statuju fotogrāfijās parasti esot nesekmīgi. Man gan izdevās!
Stacija — butaforija
Zilupe (agrāk Rozenova) ir attīstījusies, pateicoties dzelzceļa līnijas Ribinska—Maskava—Vindava (Ventspils) izbūvei 19. gadsimta otrajā pusē. Iecerētajam sliežu ceļam vajadzēja vest cauri Pasienei, taču barons Rozens, apjauzdams dzelzceļa nozīmīgumu, ar kukuļiem uzpircis ierēdņus, un tie novirzījuši stigu nieka 12 kilometrus uz ziemeļiem cauri viņa īpašumiem. Lai slēptu nedarbus, aiz Zilupes izveidoja staciju ar butaforisku nosaukumu Posiņ (Pasiene).
Mājot ardievas pilsētai, kas atrodas vistālāk Latvijas austrumos, ar vienu kāju jau stāvējām robežkontroles punktā Terehovā. Nekad nebiju atradusies tik tuvu tālbraucēju realitātei. Četru joslu automaģistrāle ar zilām plastmasas mazmājiņām ik pēc 100 metriem, ceļmalas krogu un smago auto rindu, kurai neredz ne malas, ne gala. Naivi cerēju, ka krodziņā tikšu pie saldējuma kokteiļa, jo, asfalta posmu mērojot, saule grilēja nežēlīgi. Uzklausījusi manu pasūtījumu, bārmene «sasmējās», un es saprotu, kāpēc. Pie galdiem veči tālbraucēji sita zolīti un laka alu, ar vienu aci vērojot krievu TV kanālus. Kāds vēl saldējuma kokteilis no smalkās Rīgas ieklīdušām mamzelēm!
Ja paietas dažus kilometrus atpakaļ no kartē iezīmētā maršruta rietumu virzienā (kā to izdarījām mēs), nokļūst īstā pastkartītē jeb Zilupes senlejā, kurā plūst upe vārdā Grīva un savulaik dzīvojuši purva bruņurupuči. Kādreiz senlejā slējās divi latgaļu pilskalni, bet šobrīd mājvietu radusi Zilupes zirgaudzētava ar otro lielāko ganāmpulku Latvijā.
Kontrabanda un katedrāle
Cik lielai ir jābūt mīlestībai pret savu darbu, lai cilvēks regulāri mērotu ceļu uz Ventspili un atpakaļ (kopā tuvu 1000 kilometriem) — nedēļas nogalē pabūt kopā ar ģimeni un darba dienās atgriezties pie zirdziņiem? Audzētavas saimniekam tā ir ikdiena. Visi 80 pārgājiena dalībnieki, mutes pavēruši, stundu klausījās šķirnes sporta zirgu eksperta izteiksmīgajā performancē.
Uzzinājām, ka zirgiem pēc jebkura brauciena lidmašīnā sešu minūšu laikā jāsaņem īpaša pote, citādi gaisa spiediena izmaiņu dēļ viņi mirst (jo neprot apzināti norīt siekalas kā cilvēki, lai palīdzētu savam vestibulārajam aparātam).
Elpu aizraujoša ir zirgu ievešana ar vilcienu no Krievijas. Muitā zirgu tuvumā ir aizliegts pielaist suņus, jo cēlie dzīvnieki aiz bailēm var kļūt nevaldāmi un savainoties, līdz ar to paveras brīva niša narkotiku kontrabandai. Radošie prāti izdomājuši gēla papēžus, kuros iemontēt aizliegto «kravu». Šādi zirgi dzīvē esot par 10 cm augstāki nekā liecina skaitlis, kas ierakstīts viņu pasēs…
Pēdējos kilometros pirms Pasienes dunduri koda tik braši, ka vienīgais glābiņš bija mesties Zilupes ūdeņos. Mana atvēsinātā galva pēc tam ar grūtībām spēja noticēt pēkšņajam skatam: varena katedrāle kalna galā, pilnīgā nekurienē. Ne velti Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcu dēvē arī par «Aglonas bazilikas māti». Tās īpašie griestu gleznojumi ir sprediķis bildēs. 1761. gadā celtā Austrumeiropas baroka stila baznīca ir viena no izcilākajām Latgalē un visā Latvijā.
Praktiska informācija
Distances garums: 30 km
Ilgums: 8 h
Maršruts: Fedorki—Opuļi—Zilupe—Terehova—Pasiene (pārgājienu var dalīt divās dienās: Fedorki—Zilupe 13 km un Zilupe—Pasiene 17 km)
Segums: grants ceļi, asfalts
Sarežģītības pakāpe: viegla
Transports: vilciens Rīga—Zilupe vai personīgais auto
Attālums no Rīgas: 310 km
Uzmanību! Pārgājienam nepieciešama pase vai ID karte un Valsts robežsardzes izsniegta pierobežas atļauja (iespējams nokārtot elektroniski)
Apskates objekti
Zemes acs Fedorkos
Opuļu svētavots
Apskates saimniecība Bites
Savelinku baznīca (kapliča)
Zilupes dzelzceļa stacija
Zilupes katoļu baznīca
Terehovas robežkontroles punkts
Zilupes senleja
Zilupes zirgaudzētava
Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīca
Pasienes muiža
Vēderbaudas
Kafejnīca Latgale Zilupē
Kafejnīca Texas Saloon Terehovā
Nakšņošana
Rēzeknes tehnikuma dienesta viesnīca Zilupē
Tālbraucēju viesnīca Texas Border Terehovā
The post Zilupes pērles appeared first on IR.lv.