Ārstu izveidota slimnīca
Septiņi ārsti izveidojuši ORTO Klīniku, kurā viss notiek tieši tā, kā viņi vēlas, — saprotami, mierīgi un kārtīgi. Kā viņi tika pie naudas modernās ēkas celtniecībai un kā ar savu darbu panāk, ka klīnikā notiek gandrīz 3000 operāciju gadā?
The post Ārstu izveidota slimnīca appeared first on IR.lv.
Septiņi ārsti izveidojuši ORTO Klīniku, kurā viss notiek tieši tā, kā viņi vēlas, — saprotami, mierīgi un kārtīgi. Kā viņi tika pie naudas modernās ēkas celtniecībai un kā ar savu darbu panāk, ka klīnikā notiek gandrīz 3000 operāciju gadā?
Kad pusgada garumā nevarēju tikt galā ar sāpēm plecā, ģimenes ārste ieteica konsultēties ORTO Klīnikā. Pašvaldības poliklīnikā draudzenei ieteica meniska plīsumu ārstēt ORTO. Arī paziņu pusaugu meita, kura trenējas futbolā un jūt sāpes ceļos, no sporta ārsta saņēma nosūtījumu uz šo klīniku. Sagadīšanās? Drīzāk tomēr šī traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika tiešām iemantojusi labu slavu, par ko liecina arī skaitļi — šeit gadā sniedz aptuveni 35 tūkstošus konsultāciju.
ORTO Klīniku pirms gandrīz 15 gadiem sāka veidot septiņi ārsti ar skaidri definētu mērķi — strādāt tādā slimnīcā, kur vienuviet ātri pieejami visi vajadzīgie pakalpojumi, sākot no konsultācijām un izmeklējumiem un beidzot ar sarežģītām operācijām. Saprotama, godīga un caurspīdīga samaksas sistēma — arī to viņi gribēja. ORTO Klīnika ir šo septiņu ārstu sapņa piepildījums.
«Mēs ik pa laikam nospriežam, kā mums ir laimējies,» saka viens no klīnikas dibinātājiem Andrejs Peredistijs. Viņš atceras, ka pirmajos gados pacienti pieteikušies pie konkrētiem ārstiem — pie viņa paša, daktera Jāņa Viļuma, Vitolda Jurkeviča vai Valda Andersona. Taču, kad klīnikā sāka strādāt aizvien vairāk speciālistu, ārsti nosprauda sev mērķi panākt, ka labā slava ir ne tikai atsevišķiem mediķiem, bet visai slimnīcai.
«Faktiski mūsu mērķis bija izveidot zīmolu,» saka Peredistijs. Pašlaik klientu apkalpošanas speciālisti saņem ap 500 zvaniem dienā, un daudzas sarunas beidzas ar lūgumu pierakstīt cilvēkus ārstēšanai ORTO Klīnikā. Tātad mērķis ir sasniegts.
Prom no valsts sistēmas
Visi septiņi ārsti kādreiz ir strādājuši Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Bez jau nosauktajiem četriem traumatologiem ortopēdiem arī mugurkaula ķirurgi Artis Gulbis un Kaspars Ruks, kā arī radiologs Pēteris Līkums. Taču laikā no 2006. gada cits pēc cita aizgājuši no šīs slimnīcas ar domu strādāt privātajā medicīnā.
«Neredzējām perspektīvu,» skaidro Peredistijs, kurš uzņēmies izstāstīt par klīniku. «Bet tu vēl esi jauns, gribas pārmaiņas,» savas toreizējās izjūtas raksturo dakteris.
Pirmo traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu viņi izveidoja kopā ar Ādažu pašvaldību. Tas ārstiem deva iespēju konsultēt pacientus īrētās telpās Rīgā, bet operēt Ādažu slimnīcā. «Mēs gribējām savu slimnīcu, taču pilnībā nodalītu no valsts apmaksātās medicīnas sistēmas,» saka Peredistijs un norāda — Latvijā daudzas privātās medicīnas iestādes sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus. Taču Peredistijs un viņa kolēģi gan toreiz, gan tagad ir pārliecināti, ka valsts tarifi nesedz reālās ārstēšanas izmaksas. Traumatologi vēlējās, lai naudas plūsma būtu saprotama, tātad — lai par katru pakalpojumu samaksātu tieši tik, cik tas izmaksā.
Mainoties pieņemšanas telpām un darbības veidiem, jaunā traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika pāris reizes mainījusi nosaukumus, līdz 2008. gadā septiņi ārsti beidzot nodibināja ORTO Klīniku. Toreizējā komanda joprojām ir tās kodolā. «Lai cik tas dīvaini būtu,» pasmaida Peredistijs, kurš tikai dzirdējis par citu uzņēmumu īpašnieku strīdiem un domstarpībām. ORTO dibinātāji un īpašnieki jau no paša sākuma vienojās, ka uzņēmuma vadīšanai algos izpilddirektoru, bet paši darīs to, ko prot un grib, — ārstēs.
Jau septiņus gadus klīnikai ir savas modernas telpas. «Uzņēmums bija tik tālu izaudzis, ka varējām atvērt savu privāto slimnīcu. 2013. gada 13. jūnijā šajās telpās tika veikta pirmā operācija,» Peredistijs ir lepns par klīnikas ēku Bukultu ielā.
Uzceļ savu slimnīcu
Investorus, kas būtu gatavi ieguldīt naudu jaunas un šauri specializētas slimnīcas celtniecībā, ārsti meklēja kopš 2008. gada. Apsvēruši iespēju ņemt hipotekāro kredītu, bet, kā saka dakteris Peredistijs, «ārsti ir praktiski un pragmatiski cilvēki, negrib ieķīlāt visu savu mantu».
Par investoriem kļuva ABLV Private Equity Fund, kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku. Vēlāk tas savas uzņēmuma daļas nodeva investīciju fondam AmberStone Group, un pašlaik tam pieder 49% uzņēmuma, bet kontrolpakete — ārstiem.
«Manā skatījumā investori bija ļoti pretimnākoši un solīdi. Jāsaprot, ka šis projekts — privāta slimnīca — bija diezgan lielā riska zonā. Mums palaimējās atrast investorus, kuri noticēja mūsu idejai,» saka Peredistijs. Protams, notika rūpīgs audits. «Viņi gribēja pārbaudīt, cik lielā mērā mūsu pilotprojekts ir spējīgs, peļņu nesošs un godīgs. Rūpīgi pārbaudīja visu, kas attiecas uz legāliem ienākumiem,» atceras Peredistijs.
Šajā ziņā ārsti bija pilnīgi droši. Pere-distijs uzsver, ka mediķiem šķiet pazemojošs kopš padomju laikiem saglabājies ieradums nabadzīgo valsts finansējumu piesegt ar pacientu pateicības aplok-snēm. Neko tādu neviens ORTO veidotājs vairs negribēja piedzīvot, tāpēc uzņēmumā vienmēr ir bijusi caurskatāma finanšu plūsma, samaksāti visi nodokļi un «nekad nevienam nekas nav maksāts konvertā», uzsver ārsts.
«Ar investoriem tikāmies gandrīz katru nedēļu,» ārsts atceras, kā panākta vienošanās, ka investori ieguldīs naudu uzņēmuma pamatkapitālā un SEB banka dos ilgtermiņa aizdevumu celtniecībai. 6000 kvadrātmetros zemes celtniecības darbi sākās 2012. gada jūlijā, bet pilnībā pabeigtu ēku ar darbam sagatavotām medicīnas iekārtām ārsti saņēma jau 2013. gada jūnijā. «Bija pagājis mazāk par gadu,» saka Peredistijs. Kolēģi rūpīgi sekojuši celtniecības darbiem, pats dakteris topošajā klīnikā ieradies vismaz reizi nedēļā. Būvniecības izmaksas — ap 4,5 miljoniem eiro.
ORTO Klīniku veido konsultāciju kabineti, radioloģijas diagnostikas nodaļa, fizioterapijas zāles, stacionārs, klīnisko pētījumu un reimatoloģijas nodaļas, kā arī operāciju bloks. Stacionārā ir 13 divvietīgas un divas vienvietīgas palātas, kā arī intensīvās terapijas palāta. Ir gan magnētiskās rezonanses, gan datortomogrāfijas, rentgenoloģiskās un ultrasonogrāfijas iekārtas. «Esam pierādījuši, cik daudz var izdarīt par ne tik lielu naudu,» gandarīts Peredistijs.
Pēdējos gados pacientu pieplūdums gan esot tik liels, ka klīnika jau kļūst par šauru. Fizioterapija ir viens no visvairāk pieprasītajiem pakalpojumiem, tāpēc kopš 2016. gada tai ir zāle arī Āgenskalnā. Ja nebūtu Covid-19 pandēmijas, kas uz vairākiem mēnešiem nobremzēja valsts dzīvi, Peredistijs droši runātu par klīnikas paplašināšanu. Tagad, uzmetis acis arhitektu izstrādātajam metam, tikai nosaka: tas noteikti tiks īstenots.
Vēl simt gadus!
Andrejs Peredistijs atceras, kā pirmajos darba gados ārsti lielās Excel tabulās mēģināja aprēķināt, cik maksā ārstēšana. Drīz vien bijis skaidrs — finanšu un grāmatvedības lietas jāuztic speciālistiem, lai ārsti var nodoties savam darbam. «Mēs tiešām visi gribam nodarboties ar medicīnu un to arī darām. Šodien man bija pieņemšana no astoņiem rītā līdz četriem. Katram pacientam veltīju 15 minūtes,» darba dienas vakarā stāsta Peredistijs, iemalkojis mazu tasīti espreso.
Klīnikas mugurkaulu joprojām veido septiņi ārsti, kas to izveidoja, taču viņiem pievienojusies reimatoloģe Anna Mihailova un vēl desmit ārsti un 35 fizioterapeiti. Peredistijs uzsver, ka gandrīz visiem ORTO Klīnika ir vienīgā darbavieta. Tas ir svarīgi, ja zinām, ka puse Latvijas mediķu strādā divās vai vairāk darbavietās. Tas, kā nesen konstatējusi Veselības inspekcija, negatīvi ietekmē ārstniecības pakalpojumu kvalitāti. «Mēs savā starpā nezin cik reižu esam runājuši, ka laimes kreklā esam piedzimuši. Esam laimīgi, ka varam strādāt tikai vienā vietā,» saka Peredistijs. Viņš godīgi atzīst, ka pirms dažiem gadiem kopā ar kolēģiem aizdomājies par jauno mediķu paaudzi, kurai vajadzētu viņus nomainīt. Tāpēc esot liels prieks, ka viens no topošajiem mediķiem rezidentūrā strādāja un mācījās ORTO Klīnikā un pēc tās pabeigšanas palika strādāt. «Man nav bail paša sagatavotajam rezidentam uzticēt pacientus, kuri maksā naudu par operāciju,» saka Peredistijs. Gribot vēl jaunos speciālistus.
No šī gada rudens ORTO Klīnikā sāks strādāt traumatologs ortopēds Juris Brūklis, kurš līdz šim 12 gadus strādājis kādā no Vācijas privātklīnikām. «Viņam Vācijā viss bija lieliski, bet gribēja uz mājām,» saka Peredistijs. «Mēs izvēlamies kolēģus, kuri ir lieliski profesionāļi. Man ir arī ļoti svarīgi, kā cilvēks spēj komunicēt ar pacientiem. Faktiski ārstam jābūt labam psihologam.» Trešā svarīgā īpašība — vēlme pēc izaugsmes.
Vairākkārt dzirdēts, ka sportisti un arī sporta amatieri palīdzību meklē tieši šajā klīnikā. Peredistijs apstiprina, ka trīs no klīnikas ārstiem — Viļums, Jurkevičs un Līkums — sadarbojas ar Latvijas Olimpisko vienību. «Viņu vidū esam iecienīti ārsti,» saka Peredistijs. Visbiežāk sportistiem esot saišu plīsumi, lūzumi, pārslodzes radītas traumas. Taču tas nenozīmē, ka ORTO Klīnikā specializējas tikai sporta traumatoloģijā. «Liela daļa mūsu klientu ir cilvēki, kuri, piedodiet, kļūst veci. Piemēram, ārstējam artrozi visās iespējamajās vietās un attīstības stadijās.»
Pēdējos gados klīnikā ne tikai ārstē, bet arī izglīto. Ziemas sezonā gandrīz katru ceturtdienu te notiek mācību semināri, kurus ģimenes ārstiem un fizioterapeitiem vada klīnikas speciālisti. «Pieprasījums ir milzīgs,» saka Peredistijs.
Jūlijā ORTO Klīnikas ārstu raksts par ceļgala artrozes ārstēšanas metožu efektivitāti publicēts vienā no prestižākajiem zinātniskajiem žurnāliem Journal of Orthopaedic Surgery and Research. «Labs sasniegums,» lepojas viens no pētījuma līdzautoriem Peredistijs.
Viens no viņa mērķiem ir panākt, ka ORTO Klīnikas speciālisti aizvien vairāk un biežāk iesaistās dažādos izglītības un zinātnes projektos. Tas nodrošinātu nemitīgu izaugsmi un pilnveidošanos. «Mēs darām visu, lai ORTO kā pilnvērtīga medicīnas iestāde darbotos vēl simt gadus,» saka ārsts.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Atbildība kolēģu un pacientu priekšā. Cilvēku skaits, kas mūs pazīst, ar katru gadu kļūst aizvien lielāks. Nav gluži tā, ka mums autogrāfus prasītu, bet daudzi mūs uz ielas sveicina.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Vissarežģītākais biznesā ir saprast cilvēkus. Tehnoloģijas, finanses, ēku uzturēšana — viss ir saorganizējams tā, lai būtu saprotams. Bet cilvēki mēdz būt sarežģītāki un dažkārt sagādā vilšanos.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Nav jābaidās riskēt un arī strādāt. Jo vairāk strādā, jo labāks rezultāts.»
The post Ārstu izveidota slimnīca appeared first on IR.lv.