Vēlreiz – kas glābs tautas godu?

Ar šādu virsrakstu laikraksta Latvietis redaktors un kādreizējais Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) direktors Gunārs Nāgels raksta par ļoti nopietnu lietu – Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piedāvājumu izsolē pārdot bijušo čekas namu, kurā kopš 2014. gada iekārtota Latvijas Okupācijas muzeja izstāde Čekas vēsture Latvijā.

The post Vēlreiz – kas glābs tautas godu? appeared first on IR.lv.

Ar šādu virsrakstu laikraksta Latvietis redaktors un kādreizējais Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) direktors Gunārs Nāgels raksta par ļoti nopietnu lietu – Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piedāvājumu izsolē pārdot bijušo čekas namu, kurā kopš 2014. gada iekārtota Latvijas Okupācijas muzeja izstāde Čekas vēsture Latvijā.

Lai pēdējā brīdī novērstu nama nonākšanu “vēl nezināmu privātu personu rokās”, Nāgels piedāvā variantu: “Varbūt Latvijas Okupācijas muzeja biedrība varēs glābt tautas godu, nopērkot ēku un to pienācīgi izmantojot. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, biedrības rīcībā Latvijā un ASV ir ievērojami brīvi finanšu līdzekļi – kādi 7 miljonu eiro (pāri par 11 milj. Austrālijas dolāru).” Kā bijušais direktors Nāgels labi zina un viņam nav jāmeklē publiskos avotos, ka šādu “brīvu” līdzekļu nav, jo tie visi ir ziedoti ar vienu skaidru mērķi – uzturēt LOM un nodrošināt tā ilgtspēju. Kāpēc gan tik nopietnā lietā šāda maldināšana?

Var pilnībā pievienoties Nāgela atzinumam: “Manuprāt, ir nožēlojami, ka valsts nav spējusi atrast labāku risinājumu šai ēkai.” Taču kā bijušais LOM direktors viņš ir labi informēts par visu Stūra mājas epopeju kopš 2014. gada, kad tajā uz pusgadu iekārtojās vairāku sabiedrisku organizāciju izstādes un projekti un darbu sāka LOM izstāde. Viņš zina, kādas bijušas pārrunas un kādi ierosinājumi par milzīgās ēkas izlietojumu, ieskaitot tās nodošanu LOM rīcībā. Viņš arī zina un saprot, kāpēc Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) nav atzinusi par iespējamu kļūt par ēkas saimnieci, pat ja šāds piedāvājums kādreiz būtu konkrēti izteikts. LOMB ir gan atbalstījusi ēkas izlietošanu tās būtībai atbilstošiem mērķiem, ieskaitot kā mājvietu valsts institūcijām vai nevalstiskām organizācijām. To savukārt valsts nav bijusi gatava darīt, un tāpēc tikai tagad VNĪ rīko konkursu ēkas pārdošanai. Tas ir nožēlojami, bet tik tiešām ilga procesa rezultāts. Un droši vien ne beigas.

Tai pašā laikā Gunāra Nāgela vadībā ar Kultūras ministrijas atbalstu ēkā ir izveidota izglītojoša izstāde un nodrošināta čekas cietuma apskate mācītu gidu vadībā, kas vēsturiskajās telpās izskaidro čekas būtību un ēkā pastrādātos noziegumus. Ir līdz sīkumam izpētītas gan pašas telpas un izpētīti čekas 1940./41. gada upuru likteņi. Atklāts daudz, kas agrāk nebija zināms, un ar to iepazīstināta gan Latvijas, gan ārvalstu publika. Tas turpināsies.

Pat ja ēku kāds iegādāsies, jaunajam īpašniekam būs jārēķinās ar Zemesgrāmatā nostiprinātu apgrūtinājumu, ka vēsturisko telpu kodols paliks LOMB rīcībā vismaz līdz 2050. gadam. Atmiņa par to, kas bija “Rīgas augstākā ēka”, saglabāsies un brīdinās.

Var saprast Nāgela ironizējošo toni, aprakstot VNĪ piedāvājumu potenciālajiem pircējiem un šo “nelielo apgrūtinājumu”, ar ko pircējam jārēķinās, ēku pārņemot. Vai arī “piedāvājums” LOMB ēku iegādāties un glābt no potenciāla investora ir tā uztverams? Ja šo ierosinājumu vieglu roku būtu izmetis kāds labi domājošs cilvēks, varētu to vienkārši norakstīt kā nenopietnu. Bet to ir izteicis cilvēks, kas piecus gadus vadījis LOM un Stūra mājas izstādi un labi pārzina gan LOM darbības misiju, gan ilgtermiņa plānus, gan finanses. Kā LOMB pilnvarotais viņš rīkojās ar LOM budžetam paredzētajiem līdzekļiem un labi zināja, kādi līdzekļi glabājas kur, kādam nolūkam un no kurienes tie nākuši. Tie ir līdzekļi, ko muzeja atbalstītāji novēlējuši un ziedojuši LOM darbam un ilgtspējai. Tie ir uzticēti glabāšanai un lietošanai divām organizācijām – LOMB Latvijā un Okupācijas muzeja atbalsta grupai (OMFA) ASV. Daudzi novēlējumi un ziedojumi saistīti ar specifiskiem mērķiem. Ievērojama daļa ir uzglabāta un tagad tiek lietota, lai beidzot par ziedotajiem līdzekļiem iekārtotu laikmetīgu muzeju valsts finansētajā muzeja ēkā Latviešu strēlnieku laukumā. Daudzi ziedojumi vai novēlējumi paredzēti, lai nodrošinātu LOM ilgtspēju – tie ieguldīti vērtspapīros. Tie nemētājas apkārt kā “brīvi” līdzekļi jebkuram mērķim.

Vēl amatā esot, Nāgels bažījās par LOM nākotni un brīdināja par priekšā stāvošu bankrotu, ja ilgstoši turpināsies ziedojumu un ienākumu lejupslīde, ko vismaz daļēji izraisīja LOM astoņu gadu atrašanās pagaidu telpās un atkārtotie aizkavējumi muzeja ēkas projekta īstenošanā. Zinot, ka čekas nama iepirkuma summa ir tikai maza daļa no tā, kas vēl jāiegulda, lai veiktu kapitālu remontu un ēku uzturētu, Nāgela priekšlikuma īstenošana automātiski nozīmētu, ka ēka ir nopirkta, tautas gods it kā glābts, bet pats glābējs ir bankrota priekšā – ne nākamajos gados, bet jau tūlīt. Vai tas ir tiešām tas, ko Gunārs Nāgels iesaka? Vai tikai jauc gaisu? Kā labā?

Patlaban top jaunā laikmetīgā ekspozīcija, ko ceram jau nākamā gada sākumā atklāt Latviešu strēlnieku laukuma ēkā. Muzejs gatavo savu tautas vēsturiskajai atmiņai nozīmīgo krājumu ievietošanai jaunajās glabātuvēs. Darbam jaunajās mācību telpās gatavojas Izglītības nodaļa. Plašajā izstāžu zālē regulāri mainīsies izstādes par okupācijas tēmām. Auditorijā ritēs referāti, nelielas konferences, diskusijas. Tas viss gatavojas laikā, kad par spīti taupības pasākumiem Covid-19 draud šāgada budžetā iecirst vismaz 100 000 eiro robu ienākumos, bet vēl svarīgāk – iespējā ar tautas likteņiem iepazīstināt vairāk nekā 100 000 apmeklētāju. Ceram, ka mūsu draugi un atbalstītāji nāks atkal talkā, lai Muzejs varētu veikt savu darbu pilnvērtīgi un vēl ilgi gan Nākotnes namā, gan Stūra mājā.

Stūra māju mēs nepirksim. Mums uzticētos līdzekļus lietosim, lai veiktu savu misiju atcerēties, pieminēt un atgādināt svešo okupācijas režīmu noziegumus pret Latvijas valsti, tautu un zemi.

The post Vēlreiz – kas glābs tautas godu? appeared first on IR.lv.