Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam
Lai gan šis koncepts nav jauns, aprites ekonomika gūst arvien lielāku atsaucību, jo tam ir milzu potenciāls sniegt labumu gan cilvēkiem, gan videi. No patērētāju viedokļa aprites ekonomika ietver tādus pamatprincipus kā patēriņa apjoma samazināšana, dalīšanās, pārveidošana, salabošana, atgriešana un brīdī, kad lietai vairs nav iespējams atrast pielietojumu – šķirošanai tālākai pārstrādei. Šī sistēma tiek uzskatīta par pievilcīgu risinājumu daudzām vides problēmām, kuras rada pārmērīgs patēriņš un atkritumu daudzums.
The post Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam appeared first on IR.lv.
Lai gan šis koncepts nav jauns, aprites ekonomika gūst arvien lielāku atsaucību, jo tam ir milzu potenciāls sniegt labumu gan cilvēkiem, gan videi. No patērētāju viedokļa aprites ekonomika ietver tādus pamatprincipus kā patēriņa apjoma samazināšana, dalīšanās, pārveidošana, salabošana, atgriešana un brīdī, kad lietai vairs nav iespējams atrast pielietojumu – šķirošanai tālākai pārstrādei. Šī sistēma tiek uzskatīta par pievilcīgu risinājumu daudzām vides problēmām, kuras rada pārmērīgs patēriņš un atkritumu daudzums.
Aprites ekonomika būtībā tiecas izveidot slēgta cikla ražošanas procesu, kurā produkti tiek izstrādāti ar nolūku tos aprites cikla beigās atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.
Tas nozīmē, ka tā vietā, lai izlietotos produktus vai materiālus, piemēram, plastmasu vai papīru, izmestu, tos var atkārtoti izmantot vai pārstrādāt jaunos produktos.
Šī pieeja ne tikai samazina atkritumu daudzumu, bet arī palīdz uzņēmumiem samazināt izmaksas, kas saistītas ar izejvielu iegādi, jo tā sniedz iespēju pārstrādāt jau esošos resursus. Turklāt materiālu atkārtota izmantošana samazina emisijas, kuras rada ražošanas procesi. Pēc Eiropas Savienības (ES) datiem, ieviešot aprites ekonomikas principus, CO2 emisijas varētu samazināt pat par 39%.
ES ir līdere aprites ekonomikas iniciatīvu veicināšanā gan savās dalībvalstīs, gan ārpus tām. ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus, piemēram, palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, izmantojot labāku dizainu un produktu aprites cikla pārvaldību, uzlabot elektronisko iekārtu, iepakojuma materiālu, bateriju un tekstilizstrādājumu atkritumu plūsmu un to savākšanas rādītājus, ieviest videi draudzīgu publiskā iepirkuma politiku, pilnībā aizliegt atsevišķas bīstamas vielas, veicināt ilgtspējīgus patēriņa modeļus, izmantojot marķēšanas sistēmas, noteikt energoefektivitātes standartus, attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus un izveidot ekoinovāciju centrus, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību ar aprites ekonomikas risinājumiem saistītajās jomās.
Neraugoties uz šiem centieniem, ir vairāki trūkumi, kas kavē aprites ekonomikas iniciatīvu īstenošanu Eiropā, tai skaitā ir politiskās gribas trūkums, grūtības piekļūt finansējumam projektiem, kas saistīti ar aprites ekonomikas risinājumiem, jo bankas un finanšu iestādes šos risinājumus vēl nav iepazinušas, un zems patērētāju iesaistes līmenis ilgtspējīgu preču iegādē.
Turklāt, lai gan visā Eiropā pieaug patērētāju izpratne par šo koncepciju, tā vēl nav izpaudusies sabiedrības uzvedības izmaiņās, par ko liecina, ka dažādās ES reģiona valstīs, piemēram, Igaunijā, Īrijā un Luksemburgā joprojām tiek iegādāts liels daudzums vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu.
Tomēr kopumā jāsecina, ka ES apņemšanās virzīties uz ilgtspējīgāku nākotni, īstenojot pasākumus, kas palielina resursu izmantošanas efektivitāti, joprojām ir spēcīga – daudzi piemēri visā Eiropā liecina, ka pilsētas ir veiksmīgi īstenojušas dažādus aprites ekonomikas prakses aspektus, sākot no pārtikas apmaiņas tīkliem Berlīnē, kuros pārpalikusī pārtika tiek pārdalīta kopienām, kurām tā visvairāk nepieciešama, līdz pat rūpnieciskās simbiozes modeļiem Dānijā, kuros uzņēmumi savstarpēji sadarbojas, lai viena uzņēmuma produkcija kļūtu par cita uzņēmuma ieguldījumu, tādējādi uzlabojot resursu izmantošanu un vienlaikus radot darba iespējas. Tas pierāda, ka pastāv praktiski risinājumi, kas var palīdzēt sabiedrībai pāriet uz ilgtspējīgāku attīstību. Pēc Circular Cities Barometer datiem, no 10 pasaules pilsētām, kas visveiksmīgāk izpilda aprites ekonomikas principus, četras atrodas Eiropas Savienībā.
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par aprites ekonomikas ieguvumiem, kampaņas Zaļā misija ietvaros tapusi video intervija ar Ventspils dizaina darbnīcas RADE vadītāju Emīlu Anškenu, kurš dalījās ar idejām, kā katrs iedzīvotājs var pakāpeniski ieviest izmaiņas savā ikdienā.
Sekojiet jaunumiem “Zaļā misija” Facebook lapā. Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek ieviesta projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija
Autor ir Zaļā misija klimata nodarbību vadītājs Kārlis Blumbergs sadarbībā ar sabiedrības izpratnes veicināšanas eksperti Līnu Indriksoni
The post Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam appeared first on IR.lv.