Rūpniecība finanšu tirgu ēnā
Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz – par 0,3%.
Saglabājas rūpniecības apakšnozaru dinamikas šā gada kopējais “rokraksts” – pārtikas ražotājiem iet labi, kokapstrādātājiem slikti, mašīnbūves un elektronikas uzņēmumiem dažādi, bet kopumā labi. Savukārt visām pārējām nozarēm – arī dažādi, bet kopumā ne visai labi.
Pārtikas ražošana pret jūliju pieauga par 0,3%, turot gada pieaugumu 2,6% līmenī, kas ir līdzīgs gada kopējam rezultātam (3,3%). Arī turpmāko mēnešu perspektīvas nav sliktas. Aizvadītā gada laikā notikušais ražošanas izmaksu kritums pamazām sasniedz patērētājus, algas turpina kāpt, tātad pārtikas pirktspēja šā gada izskaņā un nākamā gada sākumā uzlabosies.
Kokapstrādes uzņēmumiem bija cerības izkļūt no gada dinamikas mīnusu zonas, diemžēl ražošana pret jūliju samazinājās par 6,2% un ražošanas pārmaiņas gada griezumā palika pie -7% atzīmes. Diemžēl šai nozarei arī tuvākā nākotne neko iepriecinošu nesola, produktu cenas tirgos joprojām ir kopumā lejupejošas. Dēļu cenas ASV tirgū, kura norisēm var izsekot pa dienām, ir zemākajā līmenī kopš pandēmijas sākuma. Augustā vēl vienu ievērojamu soli lejup spēra Vācijas valsts statistiķu aprēķinātais koksnes cenu indekss. Notikumi finanšu pasaulē vēsta, ka situācija mājokļu tirgos kļūs vēl sliktāka, pirms sāks uzlaboties, ASV 30 gadu hipotēkas likme jau gandrīz sasniegusi 8% salīdzinājumā ar 6,36% februāra sākumā un 3,18% pirms diviem gadiem. Arī Eiropā likmes pieaug, kaut mērenāk, bet Ķīnas mājokļu tirgus burbulis turpina izlaist gaisu un arī tur būvniecība rūk.
The post Rūpniecība finanšu tirgu ēnā appeared first on IR.lv.
Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz – par 0,3%.
Saglabājas rūpniecības apakšnozaru dinamikas šā gada kopējais “rokraksts” – pārtikas ražotājiem iet labi, kokapstrādātājiem slikti, mašīnbūves un elektronikas uzņēmumiem dažādi, bet kopumā labi. Savukārt visām pārējām nozarēm – arī dažādi, bet kopumā ne visai labi.
Pārtikas ražošana pret jūliju pieauga par 0,3%, turot gada pieaugumu 2,6% līmenī, kas ir līdzīgs gada kopējam rezultātam (3,3%). Arī turpmāko mēnešu perspektīvas nav sliktas. Aizvadītā gada laikā notikušais ražošanas izmaksu kritums pamazām sasniedz patērētājus, algas turpina kāpt, tātad pārtikas pirktspēja šā gada izskaņā un nākamā gada sākumā uzlabosies.
Kokapstrādes uzņēmumiem bija cerības izkļūt no gada dinamikas mīnusu zonas, diemžēl ražošana pret jūliju samazinājās par 6,2% un ražošanas pārmaiņas gada griezumā palika pie -7% atzīmes. Diemžēl šai nozarei arī tuvākā nākotne neko iepriecinošu nesola, produktu cenas tirgos joprojām ir kopumā lejupejošas. Dēļu cenas ASV tirgū, kura norisēm var izsekot pa dienām, ir zemākajā līmenī kopš pandēmijas sākuma. Augustā vēl vienu ievērojamu soli lejup spēra Vācijas valsts statistiķu aprēķinātais koksnes cenu indekss. Notikumi finanšu pasaulē vēsta, ka situācija mājokļu tirgos kļūs vēl sliktāka, pirms sāks uzlaboties, ASV 30 gadu hipotēkas likme jau gandrīz sasniegusi 8% salīdzinājumā ar 6,36% februāra sākumā un 3,18% pirms diviem gadiem. Arī Eiropā likmes pieaug, kaut mērenāk, bet Ķīnas mājokļu tirgus burbulis turpina izlaist gaisu un arī tur būvniecība rūk.
Inženierijas nozarēs situācija ir ierasti raiba, redzam kritumu gada griezumā par 11,6% autobūvē ( mēneša laikā par 3,6%), tur notikumu galvenais virzītājs ir makro norišu fons – augošās procentu likmes, to ietekme uz pircējiem, augošā ķīniešu konkurence Eiropā. Savukārt elektronikā un elektrotehnikā, kur liela ietekme ir notikumiem uzņēmumos, pirmkārt to investīciju projektiem, joprojām gada pieauguma skaitļi ir pievilcīgi – attiecīgi 14,8% un 4,8%. Attiecībā pret iepriekšējo mēnesi gan reģistrēts kritums attiecīgi par 3,9% un 0,3%. Iekārtu ražošana gada laikā augusi par 10,6% (mēneša laikā par 11,3%). Metālapstrādē, kur ir liela ietekme celtniecības tirgum, gada griezumā kritums par 8,0%, par spīti pieaugumam par 3,1% mēneša laikā.
Salīdzinājumā ar gada sākumu savas sekmes krasi uzlabojusi ķīmiskā rūpniecība, tajā augustā kāpums par 26%, kaut gada (līdz šim) kopējo rezultātu ailē vēl redzam -6,6%, tai skaitā augustā pret jūliju ražošana augusi par 9,3%. Diemžēl divās noieta tirgu ķibeļu nomāktās nozarēs – poligrāfijā un minerālu ražošanā nav lielu izmaiņu, tajās augustā gada izmaiņu rādītāji ir attiecīgi -29,5% un -18,3%, kas ļoti maz atšķiras no to kopējās dinamikas šogad. Arī šo nozaru rādītājus tuvākajā laikā var ļoti nosacīti “glābt” tikai bāzes efekti – apritot 12 mēnešiem kopš krasā ražošanas krituma laikā ap gadu miju, gada dinamikas rādītāji uzlabosies, taču par attīstību to nevar nosaukt. Šo nozaru problēmas, līdzīgi kā kokapstrādē, var atrisināt tikai ekonomikas cikls – krītoties procentu likmēm, atkopjoties celtniecības un reklāmas tirgiem. To pašu var teikt par mēbeļu ražošanu, kurā ražošanas kritums augustā bija -21,3%, arī tas ir līdzīgs astoņu mēnešu kopējam rezultātam. Lielākajā daļā pārējo nozaru – dzērieni, apģērbs, tekstils, papīra izstrādājumi, šogad līdz šim ir bijis mērens ražošanas samazinājums 0 līdz 10% diapazonā, bet to augusta rādītāji ir plašā diapazonā izkaisīts mēneša datu laimes spēles rezultāts.
Šeit jau vairākkārt pieminēts makroekonomiskais fons un notikumi finanšu tirgos. Bez to tendenču maiņas rūpniecībai pie straujas izaugsmes atgriezties būs grūti. Ir sajūta, ka finanšu tirgi šobrīd paātrināti tuvojas tajos ilgi krājušos pretrunu atrisinājumam. Centrālās bankas, paaugstinot procentu likmes, centās ekonomikas sabalansēt pakāpeniski, panākot inflācijas samazināšanos, bet iespēju robežās cenšoties izvairīties no recesijas. Dažu pēdējo dienu laikā finanšu tirgu dalībnieki, šķiet, ir nosprieduši, ka to nervi netur šādu, Astrīdas Lindgrēnas vārdiem runājot, lēnu zobu vilkšanu. Strauji aug ilgtermiņa procentu likmes, jo īpaši ASV, kur tieši šīm likmēm ir izšķiroša ietekme uz mājokļu tirgu. 30 gadu hipotēku likme strauji tuvojas 8% atzīmei, kaut arī pie 7% tirgus bija kļuvis faktiski nepieejams lielākajai daļai sabiedrības.
Varbūt ilgtermiņa likmju kāpuma ietekmē “salūzīs” mājokļu tirgi, varbūt būs jauni pārsteigumi ASV banku sektorā, kur regulatori bija vieglprātīgi pieļāvuši procentu likmju riska uzkrāšanos. Varbūt spriedze Dienvideiropas valstu parādu pārfinansēšanā kļūs tik liela, ka Eiropas Centrālā banka būs spiesta mainīt prioritātes. Citiem vārdiem, ir riski, ka mūsu rūpniecības tirgos tuvākajā laikā situācija pasliktināsies paātrināti, bet arī lūzuma punkts un sekojošā augšupeja pienāks ātrāk, nekā bija gaidīts.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
The post Rūpniecība finanšu tirgu ēnā appeared first on IR.lv.