Latvijas būvinženieri atzīmē nozares simtgadi – kas paveikts un kas sagaidāms?
Būvinženieru lomu mūsdienu sabiedrībā nevar pārvērtēt. Nozares profesionāļi projektē un veido infrastruktūru – ēkas, ceļus, tiltus un citas būves, kas burtiski balsta mūsu ekonomiku –, kā arī nodrošina piekļuvi tīram ūdenim un enerģijai. Būvinženieru darbs ir būtisks mūsdienu sabiedrības attīstībai un izaugsmei, jo viņi ir atbildīgi par drošas, efektīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. Bez inženierbūvniecības mūsdienu sabiedrība, kādu mēs to zinām, nepastāvētu.
Tiek prognozēts, ka būvniecības nozares apjomi Latvijā šogad sasniegs trīs miljardus eiro un nozarē tiks nodarbināti 75 tūkstoši darbinieku, no kuriem apmēram desmito daļu veidos arhitekti un dažādu specialitāšu inženieri – galvenokārt būvinženieri.
Svarīgs priekšnoteikums nozares sekmīgai attīstībai ir tās dalībnieku zināšanas un prasmes, kā arī loģiski un nozares attīstību veicinoši likumdošanas un normatīvie akti. Šo jautājumu risināšanā mūsu būvinženieri – Latvijas Būvinženieru biedrības (LBB), tagad Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedri – ir aktīvi iesaistījušies kopš Latvijas neatkarības iegūšanas pagājušā gadsimta sākumā līdz pat šodienai. 2024. gads Latvijas būvinženieru saimei ir nozīmīgs ar divām jubilejām – 100 gadiem kopš Latvijas Būvinženieru biedrības dibināšanas un 35 gadiem kopš tās atjaunošanas jeb Latvijas Būvinženieru savienības dibināšanas.
Simt būvinženierijas gadu Latvijā
Pirmās ziņas par LBB, kas ir viena no vecākajām būvinženieru biedrībām Eiropā, sniedz 1924. gada 4. februāra valdes sēdes protokols, kuru parakstījuši biedrības priekšsēdētājs, toreizējais Šoseju un zemes ceļu departamenta direktors Aleksandrs Siksna un sekretārs Oskars Kalpaks.
The post Latvijas būvinženieri atzīmē nozares simtgadi – kas paveikts un kas sagaidāms? appeared first on IR.lv.
Būvinženieru lomu mūsdienu sabiedrībā nevar pārvērtēt. Nozares profesionāļi projektē un veido infrastruktūru – ēkas, ceļus, tiltus un citas būves, kas burtiski balsta mūsu ekonomiku –, kā arī nodrošina piekļuvi tīram ūdenim un enerģijai. Būvinženieru darbs ir būtisks mūsdienu sabiedrības attīstībai un izaugsmei, jo viņi ir atbildīgi par drošas, efektīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. Bez inženierbūvniecības mūsdienu sabiedrība, kādu mēs to zinām, nepastāvētu.
Tiek prognozēts, ka būvniecības nozares apjomi Latvijā šogad sasniegs trīs miljardus eiro un nozarē tiks nodarbināti 75 tūkstoši darbinieku, no kuriem apmēram desmito daļu veidos arhitekti un dažādu specialitāšu inženieri – galvenokārt būvinženieri.
Svarīgs priekšnoteikums nozares sekmīgai attīstībai ir tās dalībnieku zināšanas un prasmes, kā arī loģiski un nozares attīstību veicinoši likumdošanas un normatīvie akti. Šo jautājumu risināšanā mūsu būvinženieri – Latvijas Būvinženieru biedrības (LBB), tagad Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedri – ir aktīvi iesaistījušies kopš Latvijas neatkarības iegūšanas pagājušā gadsimta sākumā līdz pat šodienai. 2024. gads Latvijas būvinženieru saimei ir nozīmīgs ar divām jubilejām – 100 gadiem kopš Latvijas Būvinženieru biedrības dibināšanas un 35 gadiem kopš tās atjaunošanas jeb Latvijas Būvinženieru savienības dibināšanas.
Simt būvinženierijas gadu Latvijā
Pirmās ziņas par LBB, kas ir viena no vecākajām būvinženieru biedrībām Eiropā, sniedz 1924. gada 4. februāra valdes sēdes protokols, kuru parakstījuši biedrības priekšsēdētājs, toreizējais Šoseju un zemes ceļu departamenta direktors Aleksandrs Siksna un sekretārs Oskars Kalpaks.
Biedrībā tai laikā tika risināti dažādi būvnozares un pilsētbūves attīstības jautājumi, tomēr galvenokārt tās darbība bija orientēta uz biedru priekšlasījumiem un dalīšanos ar savu ārzemēs gūto pieredzi. Laika posmā līdz Otrajam pasaules karam LBB piedzīvoja dažādas organizatoriskās pārmaiņas, un, lai gan oficiāli biedrība likvidēta netika, pēckara periodā – līdz pat Atmodas laikam – tā nedarbojās.
1988. gadā līdz ar Latvijas atmodu radās būvinženieru biedrības atjaunošanas ideja, kas tika īstenota 1989. gada 27. maija kongresā, kad biedrība ieguva pašreizējo nosaukumu – Latvijas Būvinženieru savienība. Par mūsu laiku būvinženieru organizācijas atjaunošanu jāpateicas daudziem entuziasma pilniem un aktīviem būvinženieriem, kas strādāja dažādās projektēšanas un celtniecības organizācijās, augstskolās, kā arī valsts un rajonu pārvaldēs.
Par pirmo LBS priekšsēdētāju tika ievēlēts Ilgvars Niedols, kuru 2003. gadā nomainīja Mārtiņš Straume, savukārt kopš 2021. gada valdes priekšsēdētāja pienākumi ir uzticēti Raimondam Eizenšmitam.
2005. gadā LBS tika uzņemta Eiropas būvinženieru padomē (European Council of Civil Engineers – ECCE), un kā mūsu savienības pārstāves tur aktīvi darbojās Vija Gēme un Helēna Endriksone, kas šobrīd pilda arī ECCE viceprezidentes pienākumus.
Nozīmīgu lomu inženierpakalpojumu un apmācību jomā būvniecības nozarē, izmantojot LBS intelektuālo potenciālu, ieņem pie LBS nodibinātais uzņēmums SIA LBS-Konsultants.
LBS būvspeciālistu sertificēšanas institūcija (BSSI) saskaņā ar Ekonomikas ministrijas deleģējumu veic būvniecības speciālistu kompetences izvērtēšanu – sertificēšanu un būvprakses uzraudzību.
Kopš 2006. gada LBS izdod arī profesionālo žurnālu Būvinženieris, kas sniedz lasītājiem izsmeļošu informāciju par būvniecības nozares un LBS aktualitātēm, jaunumiem būvmateriālu un tehnoloģiju jomā, ka arī iepazīstina ar interesantiem būvobjektiem.
Latvijas Būvinženieru savienība organizē nozares augstākā apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva – Pamatakmens pasniegšanu nozares labākajiem būvinženieriem un arhitektiem, kā arī piedalās skates Gada labākā būve Latvijā un konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā organizēšanā.
Otrā simtgade
LBS savas 35 gadu darbības laikā ir izvirzījusi vairākas prioritātes un sadarbībā ar citām organizācijām un likumdevējiem sekmīgi strādājusi pie Būvniecības likuma un normatīvās bāzes pilnveidošanas, profesionālās izglītības novērtēšanas un tās kvalitātes uzlabošanas, būvspeciālistu profesiju standartu izstrādes un darba kvalitātes kontroles, kā arī ārvalstu pieredzes apgūšanas un popularizēšanas. Šie uzdevumi būs tikpat aktuāli arī LBS otrajā simtgadē.
Kā LBS darbības nākotnes prioritātes, kuru īstenošana nav iedomājama bez valsts iestāžu atbalsta un izpratnes, noteikti jāatzīmē:
- izglītības un profesionalitātes līmeņa celšana;
- visu nozarē iesaistīto gan valsts, gan sabiedrisko organizāciju vienotas izpratnes veidošana normatīvā regulējuma pareizai, tehniski pamatotai pielietošanai;
- birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, kas virzīta uz mērķa sasniegšanu nevis procesu sīkumainu dokumentēšanu;
- būvinženieru profesijas popularizēšana sabiedrībā un tās prestiža celšana.
Lai atzīmētu nozares simtgadi, 24. maijā Rīgas Tehniskajā universitātē organizēsim augsta līmeņa zinātniski praktisku konferenci Latvijas Būvinženieru savienības 100 gadi un tās loma Latvijas un Eiropas būvindustrijas attīstībā. Konferencē piedalīsies vairāk nekā 500 ar būvnozari saistītu LBS biedru un kolēģu, kā arī 20 Eiropas valstu būvinženieru savienību pārstāvji, kas būs ieradušies uz Eiropas Būvinženieru padomes (ECCE) 78. asambleju, kas no 22. līdz 24. maijam notiks Rīgā paralēli LBS konferencei.
LBS konference kalpos kā atskaites punkts, lai kopā ar kolēģiem atskatītos uz paveikto un vienlaikus nospraustu jaunus mērķus. Galvenais uzdevums ir skaidrs – turpināsim strādāt, lai kopīgi būvētu mūsu Latviju.
Autors ir Dr. Sc. Ing., Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs
The post Latvijas būvinženieri atzīmē nozares simtgadi – kas paveikts un kas sagaidāms? appeared first on IR.lv.