Kā motivēt bērnus runāt par ikdienu un sajūtām
Kad bērni sāk pirmsskolas gaitas vai dodas uz vasaras nometni, vecākiem ir ļoti svarīgi zināt, kā viņiem klājas. Kāda bija aizvadītā diena, kādi pozitīvi vai ne tik pozitīvi brīži bijuši dienas laikā, kā bērns jūtas u.tml.
Ir svarīgi saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, taču vienlaikus ir būtiski noformulēt jautājumus pareizi, lai mudinātu bērnu izteikties, bet neuzspiestu savu viedokli. Svarīgi ņemt vērā, ka ir runīgie bērni, kuri par savām dienas gaitām var stāstīt ļoti gari un plaši, un ir bērni, kuri atbildēs ļoti īsi.
Dot laiku atbildēt
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko mēdzam pieļaut sarunā ar bērniem par ikdienā piedzīvoto, ir atbildes ietveršana jautājumā. Jautājot “vai tev kāds darīja pāri?”, mēs jau virzām bērnu uz negatīvu atbildi. Iespējams, dienas laikā bērnam nav noticis nekas slikts, tomēr šādi formulēts jautājums var mudināt atbildēt apstiprinoši. Arī jautājot “kā gāja?” un saņemot atbildi “labi”, nevajadzētu pieņemt, ka saruna ir izsmelta, jo “labi” katram no mums var nozīmēt kaut ko citu.
The post Kā motivēt bērnus runāt par ikdienu un sajūtām appeared first on IR.lv.
Kad bērni sāk pirmsskolas gaitas vai dodas uz vasaras nometni, vecākiem ir ļoti svarīgi zināt, kā viņiem klājas. Kāda bija aizvadītā diena, kādi pozitīvi vai ne tik pozitīvi brīži bijuši dienas laikā, kā bērns jūtas u.tml.
Ir svarīgi saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, taču vienlaikus ir būtiski noformulēt jautājumus pareizi, lai mudinātu bērnu izteikties, bet neuzspiestu savu viedokli. Svarīgi ņemt vērā, ka ir runīgie bērni, kuri par savām dienas gaitām var stāstīt ļoti gari un plaši, un ir bērni, kuri atbildēs ļoti īsi.
Dot laiku atbildēt
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko mēdzam pieļaut sarunā ar bērniem par ikdienā piedzīvoto, ir atbildes ietveršana jautājumā. Jautājot “vai tev kāds darīja pāri?”, mēs jau virzām bērnu uz negatīvu atbildi. Iespējams, dienas laikā bērnam nav noticis nekas slikts, tomēr šādi formulēts jautājums var mudināt atbildēt apstiprinoši. Arī jautājot “kā gāja?” un saņemot atbildi “labi”, nevajadzētu pieņemt, ka saruna ir izsmelta, jo “labi” katram no mums var nozīmēt kaut ko citu.
Strādājot ar piecus un sešus gadus veciem bērniem esmu novērojusi, ka dalīties ar sajūtām var palīdzēt lūgums nosaukt vienu lietu, kas iepriecināja, vienu – kas pārsteidza, vienu – kas apbēdināja u.tml. Svarīgi dot bērnam laiku un ļaut izdomāt atbildes, pat ja tas prasa ilgāku brīdi.
Trenē atmiņu
Tieši tāpat var veidot jautājumus par to, ko bērns pa dienu ir darījis, piemēram, ne tikai jautājot, vai tu šodien paēdi un ko tu ēdi pusdienās, bet arī mudinot aprakstīt – kādus dārzeņus tu ēdi, kādās krāsās tie bija u.tml. Tas ne tikai ļaus uzzināt par ikdienas gaitām, bet arī palīdzēs trenēt bērna atmiņu.
Turklāt sarunā par maltīti var atklāt, ka bērns pirmsskolā ēd tādus pārtikas produktus, ko mājās neēd. Ikdienā nereti gadās, ka bērns pirmsskolā kopā ar citiem bērniem daudz labprātāk pamēģina jaunas garšas, tostarp arī tādus dārzeņus, ko reizēm neēd mājās. Tad ir svarīgi neteikt bērnam, ka “tev taču tas negaršoja, vai tu tiešām to ēdi?”, jo tas nākotnē var atturēt bērnu mēģināt jaunas garšas.
Jautājumi par sajūtām
Kad bērns sāk pirmsskolas gaitas, daudzi vecāki raizējas par diendusu, īpaši, ja bērns pa dienu guļ nelabprāt. Mūsu pirmsskolā nevienu bērns nepiespiež gulēt, tā vietā organizējam atpūtas pauzes, kad bērni atpūtina kājas, acis un prātu, un nereti gadās, ka pauzes laikā bērni arī aizmieg. Tomēr tas notiek ļoti nepiespiesti.
Lai iegūtu plašāku ieskatu bērna sajūtās, jautājuma “vai tu šodien gulēji?” vietā var arī jautāt “kā tu juties pēc atpūtas vai miedziņa?”, “vai sajūtas bija citādākas, nekā pirms tam?”.
Motivēt ar rotaļām
Ja bērns ir mazrunīgs un uz visiem jautājumiem atbild īsi, nevajadzētu spiest runāt vai pārmest mazrunīgumu. Tā bērns var noslēgties vēl vairāk. Gaidot, kamēr bērns izteiksies, mēs nereti sākam formulēt atbildi viņa vietā, taču šeit svarīgi atcerēties, ka mazi bērni vēl neapzinās, kas ir svarīgi, kas – nav, un nereti automātiski piekrīt vecākiem. Tā var rasties dažādi pārpratumi.
Lai draudzīgi motivētu bērnu izteikties, var pielietot spēles elementus, piemēram, izveidot metamos kauliņus, uz kuriem ir nevis cipari, bet dažādi ēdieni vai ainiņas no pirmsskolas ikdienas – spēles, rīta aplis, brokastis, pastaiga utt. Kopā ar bērnu var uzmest spēles kauliņus un lūgt dažos vārdos pastāstīt par attēlu. Spēle palīdzēs uzlabot arī bērna stāstītprasmi un atbrīvos no satraukuma brīžos, kad jārunā. Ar šādu spēli kā ikdienas paradumu bērns pieradīs dalīties savās sajūtās un dienas gaitās, kas lieti noderēs arī vēlāk, kad atvase būs lielāka.
Palīdzēt formulēt domas
Ir arī ļoti runīgi bērni, kuri gatavi gari un plaši stāstīt par savām dienas gaitām. Šajā gadījumā ir būtiski neslāpēt vēlmi dalīties un neteikt bērnam, ka viņš runā par daudz vai tml. Viens no “CreaKids” pirmsskolas ikdienas elementiem ir rīta aplis, kurā katram bērnam ir iespēja izteikties. Tā kā ir runīgāki un mazāk runīgi bērni, parasti aicinām nosaukt trīs vai piecas svarīgākās lietas, par ko vēlas pastāstīt. Tas motivē mazāk runīgos, bet runīgākajiem palīdz noformulēt domas un izvērtēt, kas bijis patiešām svarīgākais. Papildus visam tas arī palīdz uzturēt skaitīšanas prasmes.
Vairāk informācijas
Pirmsskolas gaitu sākšana ir jauna pieredze gan bērniem, gan vecākiem, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visi sadarbotos. Ja mamma un tētis, atvedot bērnu uz bērnudārzu, teiks, ka te būs forši, būs jauni draugi un interesantas nodarbes, arī bērns būs pozitīvi noskaņots. Ja vecāki jutīsies droši, arī bērns būs drošāks.
Vienlaikus vecāku raizes un uztraukums ir pavisam normāla lieta, tāpēc cenšamies kliedēt visas bažas, ļaut iepazīt pirmsskolu, pedagogus un dienas ritmu vēl pirms mācību uzsākšanas. Ticam, ka pedagogu uzdevums ir pēc iespējas vairāk dalīties ar informāciju – tiekoties ar vecākiem, ikreiz stātām par bērna dienas gaitām, jo zinām, ka svarīgas ir visas nianses.
Evita Beāte Spīķe ir pirmsskolas “CreaKids” pedagoģe.
The post Kā motivēt bērnus runāt par ikdienu un sajūtām appeared first on IR.lv.