Sapnis par reģionu attīstību jeb Kāpēc būtu jāievieš “pašvaldības interešu objekta” statuss?

Viena no valdības izvirzītajām prioritātēm 2025. gadam ir ekonomikas izaugsme, lai gan jāatzīst, ka diez vai spēsim atminēties kādu Latvijas valdību, kurai tā nebūtu prioritāte. Patiesībā aktuālās Latvijas ekonomikas tendences nemaz neatstāj citu izvēli, kā meklēt risinājumus tam, lai mūsu ekonomika augtu. Šai tēmai tika veltīts arī šāgada Kokrūpniecības nākotnes forums, kurā nozares eksperti meklēja atbildi uz jautājumu, kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papildu enerģiju.

Kokrūpniecības nozare pamatoti tiek uzskatīta par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Tajā nodarbināti ap 40 000 cilvēku, kas veido 4,6% no kopējā nodarbināto skaita valstī. Nozare veido 6,4% no Latvijas IKP un pērn tās kopējais eksports sastādīja 3,14 miljardus eiro, kas ir gandrīz piektā daļa no visa Latvijas eksporta.

Ar milzīgu, vēl līdz galam neapzinātu izaugsmes potenciālu kokrūpniecība ir arī inovāciju platforma, kur tradicionālās prakses savijas ar jaunām tehnoloģijām un gudrām pieejām atjaunojamo resursu izmantošanā un augstas pievienotās vērtības radīšanā. Tomēr, lai šo potenciālu pilnībā realizētu, ir jāspēj pārvarēt aktuālos izaicinājumus, tai skaitā nesamērīgo birokrātisko slogu. Ja paturam prātā, ka vietējie uzņēmēji ir gatavi aktīvi investēt un attīstīties Latvijā, tad labākais, ko valsts un pašvaldības var darīt – mazināt birokrātisko papīru kalnus, kas tiem jāpārvar ceļā uz izaugsmi un labklājību. Izteikti tas ir attiecināms uz reģionu attīstību un investīciju piesaisti.

2011. gada nogalē pieņemtā Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.^[1] Pārdomāta un stratēģiska pieeja pašvaldību teritoriju izmantošanai ir ne vien uzteicama, bet arī izšķiroša pašvaldības ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju labbūtības veicināšanai. Taču priekšlaicīgi paredzēt, kad pie pašvaldības domes durvīm pieklauvēs nākamais lielais investors un kāda būs projekta attīstībai nepieciešamā infrastruktūra, ir gandrīz tikpat vienkārši, kā atrast veco labo adatu siena kaudzē.

Piedaloties Kokrūpniecības nākotnes forumā, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, ne vien aicināja uzņēmējus pārliecināties, ka uzņēmumu attīstībai vēlamās platības pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu pārskatīšanas procesā tiek apzīmētas atbilstoši, bet arī norādīja, ka zemes lietojuma maiņas saskaņošana (ārpus šī procesa) potenciāli aizņems deviņus mēnešus. Reālā pieredze liecina, ka šādas izmaiņas var prasīt līdz pat trim gadiem, kas investoram nozīmē lielus zaudējumus un mudina viņu lūkoties pēc projekta attīstībai atbilstošas lokācijas citās pašvaldībās vai pat ārpus Latvijas.

Līdz ar to komplicētais un laikietilpīgais zemes lietojuma maiņas saskaņošanas process tiešā veidā ietekmē pašvaldības spēju piesaistīt investīcijas, kas savukārt nozīmē, labākajā gadījumā, investīciju novēlotu atdevi nodokļos, jaunās darba vietās, eksporta apjomu un ekonomikas rādītāju pieaugumā, bet sliktākajā gadījumā – potenciālo investīciju aizplūšanu uz kaimiņvalstīm.

Tieši tādēļ valsts ekonomiskajai attīstībai būtiski ir ne tikai atbildīgi un tālredzīgi pārskatīt pašvaldību teritoriju plānojumus un ar tiem saistītos detālplānojumus un lokālplānojumus (procesā iesaistot sabiedrību un uzņēmējus), bet arī izstrādāt instrumentu, piemēram, “pašvaldības interešu objekta” statusu, ar kura palīdzību nepieciešamības gadījumā varētu projektus virzīt, saīsinot zemes lietojuma maiņas saskaņošanai paredzēto laiku, vienkāršot projektēšanas un būvniecības procesu, kā arī paātrināt citu saskaņojumu saņemšanu. Pašvaldība, objektam piešķirot “pašvaldības interešu objekta” statusu, apliecina, ka attiecīgā objekta izbūve un attīstība ir būtiska pašvaldības ekonomikas attīstībai, kā arī ir sabiedrības kopējā labuma interesēs.

Kāpēc šāds instruments ir nepieciešams un kas no tā iegūs?

“Pašvaldību interešu objekta” statuss būtu pašvaldību pārziņā esošs atbalsta instruments, izstrādāts pēc analoģijas jau esošajam nacionālo interešu objekta statusam, kuru valdība piešķīrusi jau vairākiem 10 objektu. Šāda instrumenta izstrāde paredzētu, ka ne tikai valsts var noteikt kādu objektu par nacionālajām interesēm svarīgu, bet arī pašvaldības to ietvaros varētu noteikt “pašvaldības interešu objektus”, tādējādi nodrošinot samazinātu birokrātisko procesu slogu objektiem, kas būtiski pašvaldības ekonomikas attīstībai, sabiedrības interešu nodrošināšanai.

Kā uzņēmējs vēlos akcentēt šāda risinājuma pozitīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību reģionos, taču tas nebūtu vienīgais ieguvums. Raitāka investīciju ienākšana iedzīvotājiem nozīmētu jaunas darba vietas, pašvaldībām – ātrāku investīciju atdevi nodokļos, potenciālu jaunu mājokļu fondu attīstību, bet Latvijai – kopējo ekonomikas rādītāju pieaugumu un dzīves līmeņa kāpumu iedzīvotājiem reģionos.

Valsts, pašvaldības un investoru ciešāka sadarbība un pārspīlēti ilgo un komplicēto skaņošanas procesu vienkāršošana ir izšķiroši pasākumu, lai sekmīgi īstenotu novārgušās Latvijas ekonomikas reanimāciju. Latvijai ir liels ekonomikas attīstības potenciāls, kuru kopīgiem spēkiem varam atklāt no kā ieguvējs būs ikviens.

Autors ir Stiga RM īpašnieks un valdes priekšsēdētājs

^[1] Teritorijas attīstības plānošanas likums.

The post Sapnis par reģionu attīstību jeb Kāpēc būtu jāievieš “pašvaldības interešu objekta” statuss? appeared first on IR.lv.