Tuvredzīga veselības politika, kas balstīta tikai uz īstermiņa cenrāžu kritērijiem, ilgtermiņā izmaksā dārgi – gan cilvēciski, gan ekonomiski. Slimi, nedroši un vīlušies pacienti nav sabiedrības resurss. Viņi ir signāls, ka sistēma nestrādā un ka zaudētājos ir arī ekonomika, kas uztur valsti.
