Saeimas komisijā Kalvītis LG jautājumos atbild deputātu vietā
Diskusijas par Enerģētikas likuma grozījumiem vēl turpināsies
"Vēl nošaušanu vajag iekļaut [Enerģētikas likumā]," trešdien Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdē sauca "Latvijas gāzes" vadītājs, bijušais premjers Aigars Kalvītis, iebilstot pret likuma grozījumiem, kuri paredz gāzes tirgus atvēršanu jau 2017.gadā.
Ir atcelta derogācija, kas Latvijai līdz šim ļāva atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu, par to liecina Eiropas Komisijas vēstule Ekonomikas ministrijai, ar kuru trešdien komisijas sēdē deputātus iepazīstināja ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS). Ministre, uzrunājot deputātus, uzsvēra, ka šī EK vēstule ir jāņem vērā, lemjot par Enerģētikas likuma grozījumiem, kuri paredz tirgus atvēršanu jau 2017.gadā. Nobīdes no termiņiem, kuras arī atrunātas privatizācijas līgumā, var beigties ar sankcijām no EK. "Ja būs kādas nopietnas nobīdes, tad ir jārēķinās ar sankcijām," uzsvēra ministre.
Trešdienas diskusijas starp Kalvīti un atbildīgo ministriju liecina, ka pusēm nav izdevies atrast kopsaucēju tam, kā būtu jānotiek gāzes tirgus liberalizēšanai. Ministrija uzstāj uz likumā teikto, kas paredz līdz 2017.gada aprīlim reorganizēt uzņēmumu. Savukārt Kalvītis deputātiem galvoja, ka uzņēmuma akcionāri ir gatavi sākt reorganizācijai gatavoties laikus, bet nepiekrīt, ka reorganizācija tiktu uzspiesta ar likumu jau pirms 2017.gada. "Nekāda reorganizācija ātrāk par 2017.gada 3.aprīli nav iespējama. Pretējā gadījumā, ja valsts uzstāj uz šādiem principiem, ir ļoti liels risks starptautiskai tiesvedībai," sacīja Kalvītis.
Viņš sacīja, ka "Latvijas gāze" ir gatava priekšdarbus sākt līdz 2017.gada 3.aprīlim, un šajā datumā, kad beidzas ekskluzivitātes līgums, ir gatavi sākt fizisku sadalīšanu. "Tam būtu nepieciešami seši līdz deviņi mēneši," sacīja Kalvītis. Bijušais politiķis uzsvēra, ka privatizācijas līgums, kurš ir ierobežotas pieejamības dokuments, paredz uzņēmuma monopoltiecības uz 20 gadiem.
Ministre deputātus centās pārliecināt, ka, gatavojot grozījumus likumā, situāciju ir vētījuši juristi. "Nekas neliedz "Latvijas gāzei" mēģināt tiesāties, bet valsts ir labās pozīcijās," apliecināja ministre. Deputāti, bažās par iespējamo tiesvedību, vērsās pie Saeimas Juridiskā birojs, kura pārstāvji tiesāšanās risku apmērus komentēt nevarēja, sakot, ka tam nav bijis iespējas iepazīties ar valsts un "Latvijas gāzes" 1997.gadā noslēgto privatizācijas līgumu.
Situāciju kuriozu padarīja arī partijas "No sirds Latvijai" deputāta Aivara Meijas priekšlikumi, kurš pats to būtību komisijā nevarēja izskaidrot un viņam palīgā steidzās Kalvītis. Piemēram, ministrija piedāvā "Latvijas gāzei" reorganizācijas procesā veidot māsas sabiedrību, bet deputāts rosināja ievērot meitas sabiedrības principu, taču sīkāk šāda priekšlikuma iemelus nevarēja izklāsīt.
Arī Kalvītis iebilda, ka ar varu viņiem mēģina spiest veidot māsas uzņēmumu, ja vienkāršāk būtu izveidot meitas stuktūru. "Kāpēc jūs ar likumu gribat mums ierobežot tiesības izveidot meitas uzņēmumu, mums ir tiesības, lai ātrāk un efektīvāk veiktu reorganizāciju, izvēlēties, kuru modeli iet. Mātes uzspiešana var radīt problēmas, jo mums vajag visu mazākumakcionāru piekrišanu," deputāta priekšlikuma ideju izskaidroja Kalvītis.
Ministre aicinaja šo priekšlikumu neatbalstīt, norādot, ka viņš pats nesaprot, ko tad īsti ir piedāvājis.
Pēc komisijas sēdes ministre atzina, ka šis process nav vienkāršs. "Redzam mēģinājumus torpedēt, redzam, Meijas kungs iesniedz priekšlikumus, kurus pats nevar paskaidrot, "Latvijas gāzes" parstāvis enerģiski ceļ rokas un ir gatavs priekšlikumu izskaidrot detaļās. Jautājums, kas ir priekšlikuma īstais autors," teica Reizniece-Ozola.
Tautsaimniecības komisija vēl neizskatīja visus deputātu priekšlikumus, tāpēc diskusijas par priekšlikumiem un to virzīšanu atbalstīšanai Saeimā otrajā lasījumā turpināsies nākamnedēļ. Vēl netika izlemts arī deputāta Meijas priekšlikums atlikt termiņu "Latvijas gāzes" sadalīšanai. Viņš rosina šo termiņu atlikt uz vienu gadu, proti, līdz 2018.gada 31.decembrim.