Latvija piedalīsies starptautiskā misijā Mali
Straujuma: Latvija necīnīsies ar "Daesh"
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) apliecināja, ka valsts ir saņēmusi Francijas lūgumu, kuru pašlaik izskata un izvērtē Aizsardzības ministrija (AM), un kā iespējamo risinājumu pieļāva Latvijas kontingenta Mali papildināšanu.
Vaicāts par oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas saistībā ar 13.novembrī Parīzē notikušajiem teroraktiem, prezidents teica, ka atbilstoši valsts drošības dienestu rīcībā esošajai informācijai terorisma draudu līmenis ir zems. Runājot par pašu lūgumu, viņš sacīja, ka pašlaik AM izvērtē valsts iespējas, kādu palīdzību tā var sniegt, atslogojot Francijas spēku klātbūtni Āfrikas kontinentā, ziņo LETA.
Kā vienu no variantiem Vējonis minēja Latvijas kontingenta Mali papildināšanu. "Taču tas darbs jāveic AM, izvērtējot mūsu iespējas. Primārais, lai bruņotie spēki būtu reģionā, gatavi reaģēt uz situācijas eskalāciju," viņš teica.
Straujuma apliecināja, ka Latvija necīnīsies ar "Daesh", savukārt prezidents papildinot norādīja, ka tieši šī iemesla dēļ notiek situācijas izvērtēšana. "Jāpatur prātā tas, ka drošība jānodrošina visos reģionos," pauda prezidents.
Latvija ir saņēmusi oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas par 13.novembrī Parīzē notikušajiem teroraktiem, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Saņemtais lūgums esot nodots Aizsardzības ministrijai (AM), lai tā izvērtē, kādu palīdzību mūsu valsts Francijai var sniegt. Patlaban vēl nekāda atbilde no AM nav saņemta, piebilda Mūrniece.
Francija pēc 13.novembrī piedzīvotajiem teroraktiem lūdza pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā.
"Francija nevar viena pati rīkoties šādu draudu apstākļos," norādīja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš piesauca ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5.pantam. Latvijas valdības amatpersonas jau īsi pēc Parīzē notikušajiem teroraktiem pauda, ka pēc Francijas lūguma saņemšanas Latvija būs gatava sniegt tai nepieciešamo palīdzību. Līdz šim gan oficiāls palīdzības lūgums nebija saņemts.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube iepriekš sacīja, ka, lai Latvijas bruņotie spēki varētu sniegt palīdzību Francijai cīņā ar "Islāma valsti", vispirms esot nepieciešams parlamenta mandāts.
NBS komandieris atgādināja, ka Latvija starptautiskajās operācijās piedalījusies, sākot ar munīcijas neitralizēšanas speciālistiem un beidzot ar Speciālo uzdevumu vienības iesaisti.