Latvijas Republikas valdības no Godmaņa līdz Straujumai

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā saimniekojušas jau 19 valdības un kopumā 12 ministru prezidenti. Kā ceļojusi varas stafete pēdējo 24 gadu laikā?

Trīs fiziķi, divi inženieri, daži ekonomisti, vēsturnieks, biologs, jurists un basketbolists, kas kļuvis par baņķieri. Visi - politiķi, kas turējuši savās rokās Latvijas valsts stūri. Cits dažus mēnešus, cits - gadiem. Ļoti atšķirīgos apstākļos un ar dažādām sekmēm, varas stafete 24 gadu laikā nodota cits caur citu vienpadsmit vīru un vienas sievietes rokās.

Pirmais valdības vadītājs atjaunotās republikas laikā bija Ivars Godmanis, kas sāka darbu 1990. gadā kā Ministru padomes vadītājs. Viņa vadībā Ministru padome nostrādāja līdz 1993.gada vasarai, kad notika pirmās demokrātiskās Latvijas Republikas parlamenta vēlēšanas, un veica būtiskas reformas, kas bija nepieciešamas pārejai uz brīvā tirgus ekonomiku.

Pēc tam, kad vēlēšanām pārliecinošu uzvaru guva "Latvijas ceļš", par pirmo oficiālo Latvijas Republikas Ministru prezidentu kļuva tās partijas biedrs Valdis Birkavs. Mazākuma valdību, kas izveidota kooperējoties ar "Zemnieku savienību", sašūpot nebija grūti. Pēc nesamierināmām koalīcijas partneru domstarpībām par muitas tarifiem Birkavs jau nākamā gada septembra vidū atkāpās no amata.

1994.gada 19.septembrī valdības vadību uzņēmās politiķis un ceļotājs Māris Gailis. Arī viņam nācās darboties mazākuma valdībā, kuru "Latvijas ceļš" šoreiz bija izveidojis kopā ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Valdībai izdevās nostrādāt līdz pat 5.Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Taču līdz ar jauno Saeimu pie valdības stūres ķērās bezpartejiskais biznesmenis Andris Šķēle, kuram izdevās vadīt divas valdības pēc kārtas, atkārtoti tiekot premjera krēslā 1997. gada 13. februārī.

Koalīcijas partneri tomēr nolēma valdību gāzt, un 1997. gada 7. augustā vadību uzņemas tēvzemietis Guntars Krasts. Atjaunotās republikas pirmie gadi bija gan ekonomiski, gan politiski sarežģīti - Krievijā bija sākusies finanšu krīze. Pēc rubļa devalvācijas Krievijas valdība lēma iesaldēt valsts parādzīmju atmaksu, tādējādi strauji saruka kaimiņvalsts tautsaimniecība, līdz ar to arī Latvijas eksporta un tranzīta apjoms.

Guntaru Krastu 1998. gada 26. novembrī maina partijas biedrs Vilis Krištopāns, kas gan kļūst par īslaicīgāko valdību atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē. Tā dēvēto oligarhu Aivara Lemberga un Šķēles varas cīņas rezultātā nākamā gada jūlijā Olimpa virsotnē atgriežas Andris Šķēle.

Taču jau 2000.gada 5.maijā Saeima par valdības vadītāju apstiprina "Latvijas ceļa" pārstāvi Andri Bērziņu, kuram izdodas valdību saglabāt stabilu līdz pat 7.Saeimas pilnvaru beigām 2002. gada rudenī. Stabilitāte šajā laikā bija jo īpaši būtiska - pēc diplomātiskiem mājieniem, ka ir apdraudēta Latvijas dalība NATO, Saeima beidzot pieņēma likumu par KNAB izveidi.

2002.gada 7.novembrī Saeima apstiprina Einara Repšes valdību, taču jau pēc gada Repšes saķeršanās ar Aināru Šleseru pieliek valdībai punktu. Gada laikā tomēr izdodas paveikt nozīmīgus darbus - Latvija saņem uzaicinājumu pievienoties NATO un iestāties Eiropas Savienībā, ko 2003. gada referendumā atbalsta 67% balsojušo.

Nākamais valdības stūrēšanu uzņemas "Zaļās partijas" pārstāvis Indulis Emsis, kurš amatā stājās 2004.gada 9.martā. Viņa laikā Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti un kopā ar deviņām citām valstīm tiek uzņemta Eiropas Savienībā.

Emša valdība jau sākotnēji bija iecerēta vien kā pagaidu variants, tāpēc nevienu neizbrīnīja, ka jau tā paša gada nogalē varas svari atkal sašūpojās. 2004.gada 2.decembrī "gāzi grīdā" sāka spiest "treknos gadus" piesolījušais Aigars Kalvītis. Ekonomika vēl nebija pārkarsusi, tāpēc daudzi patiešām juta strauju pārticības kāpumu, un par spīti ekonomistu brīdinājumiem atbalstīja pie varas esošo partiju politiku. 2006.gada 7.novembrī Saeima atkārtoti apstiprināja Aigara Kalvīša valdību. Tādējādi Kalvītis kļūst par pirmo premjeru atjaunotās Latvijas laikā, kas spējis saglabāt amatu pēc vēlēšanām. Pieradums pie varas gan beidzas liktenīgi, valdībai punktu pieliek centieni apkarot KNAB, atlaižot tā vadītāju Alekseju Loskutovu - Kalvītis ir spiests demisionēt.

Ekonomikas straujā augšupeja beigusies ar smagu ekonomikas krīzi, kurā valsts ieslīgst arvien dziļāk. Tās risināšana tiek uzticēta pieredzējušajam "krīzes politiķim" Ivaram Godmanim, kuru Saeima apstiprina 2007. gada 20. decembrī.

Krīze nav nekāda "medusmaize". 2008. gada 8. novembrī valdība pārņem lielās grūtībās nonākušās "Parex" bankas kontrolpaketi, un saņem kritiku par tās lielāko īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interešu lobēšanu. Šā paša gada decembrī pasaules finanšu krīze un "Parex" bankas krahs, kas valsts budžetam uzkrauj aptuveni vienu miljardu lielas parādsaistības, noved Latviju tik lielās ekonomiskās grūtībās, ka valdība nolemj prasīt finanšu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Latvija sāk 7,5 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu.

2009.gada 13.janvārī sabiedrība izrāda savu neapmierinātību ar skarbajiem ekonomiskajiem apstākļiem un valdības lēmumiem, vēlu vakarā uzsākot grautiņus Vecrīgā, kura laikā apmētā Saeimu ar akmeņiem.

2009.gada 12.martā kā jauno premjeru Saeima apstiprina "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski, kuras galvenais uzdevums ir novērst nu jau pavisam reālo valsts bankrotu. Ar dramatisku budžeta izdevumu samazināšanu Dombrovskim tas izdodas, tāpēc 2010.gada 3.novembrī Saeima apstiprina Valda Dombrovska otro valdību, dodot zaļo gaismu reformu turpināšanai.

"Vienotības" koalīcija ar ZZS ir iekšēji pretrunīga, Saeimā izveidojas faktiska "alternatīvā" koalīcija, kurā lēmumus kontrolē "Zaļo un Zemnieku savienība", "Par labu Latviju" un "Saskaņas centrs". 2011.gada 20.maijā KNAB ierosina tā saukto oligarhu lietu, lai pārbaudītu aizdomas, ka ietekmīgas valsts amatpersonas slēpti kontrolē lielus uzņēmumus. Notiek kratīšanas īpašumos, kas saistīti ar Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli, taču Saeima nedod atļauju kratīšanai Šlesera dzīvesvietā, un tas kļūst par iemeslu Saeimas atlaišanai, ko 28.maijā rosina Valsts prezidents Valdis Zatlers.

2011.gada 25.oktobris. Saeima apstiprina trešo Valda Dombrovska valdību, ko pēc kaislīgām diskusijām par "Saskaņas centra" iesaisti valdībā izveido "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība. Pēc tam kad tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijā zem veikala "Maxima" gruvešiem dzīvību zaudē 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis uzņemas atbildību un paziņo par demisiju.

2014. gada 22. janvārī darbu partijas biedra vietā sāk bijusī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā. 2014. gada 5. novembrī Saeima atkārtoti apstiprina viņu par valdības vadītāju, taču šā gada 7. decembrī Ministru prezidente paziņo par demisiju, kā iemeslu minot iekšpolitiskās intrigas.

Infografiku "No Godmaņa līdz Dombrovskim" skatiet šeit.

Infografiku "Latvijas valdību ilgtspēja" skatiet šeit.