Kažoka: Straujumai katastrofāli trūka politiskās vilkmes
Kādi bijuši pagājušie divi gadi Straujumas valdības zīmē?
"Ir daļa klausītāju, kas šodien gaida skaļus paziņojumus. Es esmu gatava paziņot - man ir svarīga šī valsts, tā ir daudz svarīgāka par amatiem, neskaidrām draudzībām un attiecību kārtošanu," pirms divām dienām, 5. decembrī, partijas "Vienotība" kongresā sacīja ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Bijusī zemkopības ministre uzņēmās valdības grožus 2014. gada 22. janvārī, kad Valdis Dombrovskis demisionēja, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Pirmdienas rītā premjere negaidīti paziņoja, ka viņa atkāpjas no amata un valdība demisionē.
"Būtu brīnums, ja valdība dzīvotu ilgāk," demisiju komentē sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, valdības krišanas neizbēgamību noteica divi faktori - partiju mandātu proporcija, kas noteica, ka neviena partija netur neaizvietojamības jeb "zelta kārti", un graujoši notikumi vairākās partijās pirms un pēc vēlēšanām, jo īpaši "Vienotībā" un Zaļo un Zemnieku savienībā. Viņa gan piebilst, ka pārsteigums ir demisijas laiks un maniere - paziņojums sekojis pēc veiksmīgi apstiprināta budžeta un partijas kongresa, kurā par šādu pavērsienu nekas neliecināja.
Iekšpolitiskām intrigām bija zināma ietekme uz lēmumu par demisiju, pirmdien sacīja premjere, skaidrojot, ka, jau sākot strādāt, valdībai noteikusi darba posmus, kas jāizdara un pēc kuriem grasās dot vietu jauniem cilvēkiem. Šie posmi esot bijuši budžeta apstiprināšana un Latvijas prezidentūras ES padomē organizēšana. Par tiem zinājusi arī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa. Vaicāta, vai tieši viņa vainojama pie premjeres demisijas, viņa atteica: "Es teiktu, ka nē."
Sekmīgi noorganizēti ikdienas darbi. Tā Iveta Kažoka īsumā vērtē Laimdotas Straujumas valdību stiprās puses. Viņasprāt, Straujuma spējusi labi uzraudzīt, lai procesi notiek pēc plāna, un virzīt ikdienas politiskās iniciatīvas. Jo īpaši politikas pētniece atzīmē Straujumas darbu Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības padomē un pēc Zolitūdes traģēdijas.
"Ja uzskatām, ka premjera funkcija ir pieskatīt, lai darbi notiktu, tad Laimdotas Straujumas valdība vērtējama ar plus zīmi," saka Kažoka, skaidrojot, ka problēmas valdībai sagādājuši politiskās jaudas jautājumi, prioritāšu noteikšana un virzība jautājumos, kuros nav vienprātības. "Laimdota Straujuma nav izcēlusies ar saliedētu komandas darbu, nav spēju izvirzīt un īstenot prioritātes."
Kā piemēru trūkumiem Kažoka min neveiklo situāciju ap izstādi "Expo", kurā Latvija pēdējā brīdī atteica dalību, jo valdība nespēja atrast risinājumu. Tāpat arī Kažoka Straujumai pārmet nespēju atrisināt problēmas veselības un izglītības sistēmā. "Šie jautājumi prasa spēcīgu premjera politisko vilkmi. Viņai bija citas labas kvalitātes, bet ne šī. Abas Laimdotas Straujumas valdības paliks atmiņā ar labu ierēdniecisko darba stilu, bet katastrofāli trūka politiskās vilkmes."
Kritiskāka ir žurnāliste Baiba Strautmane: "Nedomāju, ka Straujumas nākšana valdības vadītājas amatā bija labākais variants." Viņasprāt, tā laika prezidents Andris Bērziņš nepaskaidrotu iemeslu dēļ noraidīja citus kandidātus, piemēram, Arti Pabriku. "Abu Straujumas valdību darbs bija vienāds - ārkārtīgi nekāds." Viņasprāt, Straujumas vadībā valdības izdarījušas tikai minimālo darbu, bet visas būtiskās reformas stāvējušas uz vietas. "Tikai tāpēc, ka Putins ir sācis ārdīties un terorisma problēmas aktualizējušās, esam nonākuši pie drošības budžeta palielinājuma, bet tie nav Straujumas nopelni, tie ir ārējie apstākļi," savu nostāju pamato Strautmane.
Vaicāta par labi paveiktajiem valdības darbiem, žurnāliste piemin "neizblamēšanos" ES padomes prezidentūras laikā un noturēšanos pret Krieviju vērsto sankciju blokā. "Drīzāk Straujumas darbošanās uz āru bijusi veiksmīgāka nekā uz iekšu," secina Strautmane, rezumējot: "Neesmu pārāk bēdīga par viņas demisiju, bet jāatceras, ka nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk. Neizslēdzu, ka pie šī brīža politiskā tirgus varam dabūt arī kaut ko ātrāku, bet ne labāku."
Straujuma paziņojusi, ka viņas darbus varētu pārņemt pašreizējais Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), taču par šādām prognzēm "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa izteikusies: "Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus." Par iespējamajiem kandidātiem partija lems sēdē pirmdienas vakarā.