Jaunie starpsavienojumi izbeigs Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas
Pirmdien Viļņā notiks oficiāla divu nozīmīgo starpsavienojumu inaugurācijas ceremonija
Tuvojas brīdis, kad sāks darboties Lietuvas energosistēmas starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju, tādējādi Baltijas valstis ceturtdaļgadsimtu pēc atbrīvošanās no Padomju Savienības beidzot būs atbrīvojušās arī no enerģētiskās atkarības, raksta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis atgādinājis, ka viens solis šai virzienā bija Austrumeiropas pirmais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas pērn sāka darboties Lietuvā, lai pieliktu punktu Krievijas monopolstāvoklim gāzes piegādes jomā, bet abi starpsavienojumi uzskatāmi par nākamajiem soļiem.
Pirmdien, 14.decembrī, Viļņā paredzēta oficiāla abu nozīmīgo starpsavienojumu inaugurācijas ceremonija, vēsta LETA/BNS.
Kā paziņojusi kompānija "Litgrid", starpsavienojums ar Poliju "LitPol Link" trešdien sācis darboties testa režīmā - tā ir kabeļa izmēģinājumu pēdējā fāze, pirms tas sāks strādāt normālā darba režīmā. 370 miljonu eiro vērtais starpsavienojums ir pirmā elektrolīnija, kas savienos tehnoloģiski atšķirīgos Lietuvas un Rietumeiropas tīklus.
"Litgrid" norāda, ka izmēģinājuma režīmā kabeļa darbību paredzēts pārbaudīt pēc iespējas ekstremālākos apstākļos un strāva šai laikā var tikt atslēgta uz vairākām stundām vai dienām, kamēr tiks atrisinātas atklātās problēmas. "Starpsavienojuma darbināšana izmēģinājuma režīmā ir iespēja vēlreiz līdz vissīkākajām detaļām pārbaudīt, kā tas sagatavots darbam jebkādos apstākļos, kā uz jauno plūsmu reaģēs tirgus," norādījis "Litgrid" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Daivis Virbicks.
Jau pabeigts un tiek izmēģināts arī Lietuvas energosistēmas starpsavienojums ar Zviedriju - kabelis "NordBalt", lai gan tā izmēģinājumi sestdien tika pārtraukti saistībā ar nelielu ugunsgrēku Zviedrijas pusē, netālu no Nībru apakšstacijas, kas, pēc Virbicka teiktā, nav uzskatāms ne par ko ārkārtēju ekstremālā testa režīmā.
Energosistēmu operatora dati liecina, ka iepriekšējā ceturksnī aptuveni pusi no Lietuvas kopējā elektroenerģijas pieprasījuma segusi no Krievijas importētā elektroenerģija.
"Mēs atbrīvosimies no bailēm par Krievijas faktoru - tieši tāpat kā tobrīd, kad sāka darboties terminālis," sacījis ministrs. "Tagad varēsim pirkt elektroenerģiju no Polijas, Zviedrijas, Krievijas vai Latvijas un Igaunijas. Viss būs atkarīgs no cenas."
Kā norāda "Bloomberg", pieaugot pārvades jaudām uz Lietuvu, pieaug arī visa reģiona enerģētiskā neatkarība, jo tieši Lietuvai ir galvenais savienojums ar Baltkrieviju, kas tālāk saslēgta ar Krieviju.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kopējais enerģijas deficīts pērn pārsniedzis ceturto daļu no reģiona kopējā pieprasījuma, un pusi šā deficīta sedzis imports caur Lietuvu.
Kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembra beigās izteicās intervijā ASV telekanālam PBS, Baltijas valstu integrācija nozīmējot, ka Krievijai nāksies investēt miljardiem dolāru savu tīklu modernizēšanā un Kaļiņingradas apgabala energoapgādes nodrošināšanā. Taču Krievijas Enerģētikas ministrijas preses dienests atteicies runāt par iespējamām investīcijām, kas tai būtu vajadzīgas, ja Baltijas valstu tīkli tiks sinhronizēti ar Eiropas Savienības tīkliem.
"Bloomberg" norāda, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009.gadā Lietuvai gandrīz trīs ceturtdaļas no patērējamās elektroenerģijas nācies importēt. Pēc Maskavā bāzētā koncerna "Inter RAO" aplēsēm, Krievijas lielāko elektroenerģijas eksporta tirgu sarakstā Lietuva pērn atpalikusi tikai no Ķīnas.
Putins paudis satraukumu, ka, Baltijas valstīm iegūstot enerģētisko neatkarību, izirs padomju laika energotīklu sistēma un Kaļiņingradas apgabals nonāks izolācijā, tikmēr Baltijas valstu tīklu operatori uzsver, ka tie nekontrolē elektroenerģijas plūsmu padomju laika tīklā.
Aģentūra arī atgādina, ka šopavasar Krievijas karakuģi Baltijas jūrā traucēja strādāt kuģim, kas vilka "NordBalt" kabeli starp Lietuvu un Zviedriju.
"Kopā ar lietuviešiem mēs paudām savas bažas un pieprasījām paskaidrojumus," novembra beigās Stokholmā izteicās Zviedrijas enerģētikas ministrs Ibrahims Bailans. "Ceru, ka tagad, kad kabelis jau ievilkts, vairs nevajadzēs uztraukties par šādiem jautājumiem."
Saskaņā ar Lietuvas un Krievijas tīklu operatoru datiem pērn Lietuva no Krievijas importējusi 3,2 teravatstundas elektroenerģijas jeb gandrīz trešo daļu no visa valstī patērētā elektroenerģijas daudzuma. Lai gan Igaunija ir elektroenerģijas eksportētāja un eksportē 2,8 teravatstundas, galvenokārt uz pārējām Baltijas valstīm, visā reģionā pērn fiksēts 7,1 teravatstundas deficīts, liecina Igaunijas tīklu operatora informācija.
Ja pārvades tīklos nav nekādu šķēršļu, elektroenerģija parasti tiek piegādāta no lētākā tirgus uz dārgāko. Vidējā Lietuvas elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā Oslo šogad ir 42 eiro par megavatstundu. Vidējās cenas Ziemeļvalstīs ir aptuveni uz pusi zemākas, bet Polijas elektroenerģija ir par 9,1% lētāka.
Pirmajā tirdzniecības dienā pa "LitPol Link" kabeli elektroenerģija plūda galvenokārt Lietuvas virzienā. Kā norādīts Polijas tīkla operatores PSE tīmekļa vietnē, enerģija uz Lietuvu ar 200 megavatu jaudu plūdusi 17 stundas, bet pretējā virzienā - divas stundas.
Norvēģijas enerģijas tirgus analīzes firma "SKM Market Predictor" lēsusi, ka turpmākajos trīs gados pa starpsavienojumu ar Zviedriju varētu tikt pārvadītas aptuveni četras teravatstundas gadā.
Pēc Lietuvas enerģētikas ministra teiktā, Baltijas valstis plāno izveidot vēl vismaz vienu starpsavienojumu ar pārējo Eiropas Savienību, jo vēlas ne vien pieslēgties Eiropas tīklam, bet kļūt par pilnvērtīgu tā daļu.
"Pilnīga sinhronizācija ar ES tīkliem nozīmēs, ka mūsu valstis nebūs tikai salas, kuras ar Eiropu savieno tilti, bet kaut kas vairāk," aģentūrai sacījusi Lietuvas Ģeopolitisko studiju centra vadītāja Greta Monika Tučkute.