Pret politisko visatļautību
Straujumas valdības krišanai nebija ekonomiska vai sociāla pamata
Valsts prezidentam jābūt ļoti spēcīgam, lai šo izpildvaras vājumu, kad valdošā partija pati gāž savu premjerministru, pārvērstu rīcībspējīgā un labākā valdībā. Ir jāpieprasa reāli kandidāti - nevis lai atnes vienu, bet lai katra partija nosauc savu un notiek reālas debates.
Pēdējās normālās premjerministru debates Latvijā notika 2007.gadā pēc Aigara Kalvīša valdības krišanas. Pēc tam tās ir pārvērtušās par farsu, jo piedalās nereāli kandidāti - Aivars Lembergs, Nils Ušakovs, Inguna Sudraba, un sabiedrība ir to pieļāvusi. Šis falšums, ko tauta nedrīkstēja pieņemt, sāk pāriet visatļautībā. Divas pēdējās valdību demisijas - Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas - ir notikušas pēc identiska scenārija. Tā ir jau likumsakarība, ka uz intensīvu baumu pamata politiskā elite pieņem lēmumu. Valdības krišanai nebija ekonomiska vai sociāla pamata. Premjerministram, kas piekritis kalpot, vienā dienā nezolīdā veidā tiek palūgts aiziet. Ja prezidents skaidri pateiktu, ka nenominēs vislielākos gaisa jaucējus, varbūt arī valdība nebūtu kritusi.
Prezidentam ir privilēģija pieprasīt, lai partijas izvirzītu premjera kandidātus pēc noteiktiem kritērijiem. Valdošās koalīcijas kandidātam jāspēj pierādīt, ka viņš ir labākais. Ja labākais kandidāts ir Vienotībai, tam arī jāvada valdība. Ja viņiem nav, tad [jānoskaidro], kam ir vislabākais.
Katrai partijai šobrīd ir kāda ekonomiska uts - maksātnespēja, ātrie kredīti, kas dzen nabadzīgo sabiedrības daļu tālāk nabadzībā, Lemberga problēma, jo tas ir cilvēks, kurš atbaida investīcijas no Latvijas.
Par Solvitu Āboltiņu kā kandidāti es atbildēšu ar pretjautājumu - vai pēc stāsta ar viņas ietikšanu Saeimā un ūjināšanu pie pensionāriem viņa ir populāra līdere? Kura partija var atļauties kā savu seju izpildvarā nominēt politiķi ar šādu vēsturi? Loģiski, ka cilvēki novērsīsies no šādas partijas.
Jāsaprot viena fundamentāla lieta - kad izpildvara atzīst savu nespēju, prezidents kļūst ļoti spēcīgs. Valsts prezidentam ir grūts uzdevums, bet lielas iespējas tagad izdarīt labu darbu valstij.
Autors ir bijušais Valsts prezidents, trīs reizes nominējis Ministru prezidentus
Žurnāla "Ir" analīzi par Laimdotas Straujumas valdības krišanas iemesliem lasiet rakstā "Smaidi un intrigas" šeit.