Latvijas mežsaimniecībai un kokrūpniecībai nav cita sekmīga attīstības ceļa kā ieguldīt augstas pievienotās vērtības ražošanā. Nozarē ir vēsturiski uzkrātas zināšanas, pieejamas izejvielas un pašu kapitāls. Gudri plānojot attīstību, piesaistāms arī ārējs finansējums. Esošā recesija nozarē mums skaidri un gaiši norāda, ka izejvielai pietuvinātu bāzes produktu eksports ātri "paiet zem rentabilitātes ūdenslīnijas". Izdzīvo un sekmīgumu saglabā sarežģītāku produktu ražotāji. Mēģinājumi izšmugulēt lētas izejvielas un tādējādi nodrošināt savu rentabilitāti ir netālredzīgs, neefektīvs, īstermiņa un uz likumības robežas balansējošs ceļš.
