"Nu, kas ir, gaļas durklīšu brigāde! Ja šādi arī uzbrukumā skriesiet, viņi toč pārmīzīs jēgu, ha-ha! Mieeee-rrrrāāā! Uz priekšu skriešus – MARŠ! Un visi tā, ar staltiem štociņiem! Šie taču nosprāgs... no smiekliem!" sēca krievu staršina, un jaunākie instruktori viņam piebalsoja, piedurknēs slaukot no smiekliem saraudātos vaigus. Ziemeļkorejieši bija samulsuši par tādu jautrību, jo par mīlestību neviens nesmejas. Taču, kā jau ziemeļkorejieši, turpināja pieklājīgi klusēt. Vienīgās skaņas no viņu puses bija dažam pasprucis un laikus neapvaldīts "Ōōō...".
