"Esmu sava rakstura ķīlnieks," man reiz atzinās Aigars Fadejevs. Cilvēks, kas pustoņos nerunāja un mērenību nepazina. Kad lidoja, tad augstāk par visiem. Kad krita, tad sāpīgāk nekā citi. Viņam piemita pārcilvēciska degsme, bet uguns ir tāda lieta, kas gan silda, gan reizēm arī posta... Bet, domājot par Aigara atstāto mantojumu, nevajadzētu aprobežoties ar olimpisko medaļu, kas mazliet pat aizēno viņa personības unikalitāti. Jo olimpisko medaļnieku mums bijis daudz, bet līdzvērtīgas personības Aigaram Fadejevam nav bijis. Tāpēc izjūtu pienākumu dažas rindas uzskrāpēt.
