"Hik, 'bvakar, policista kungs, ser! Kas par lietu?" smaidīja Kristaps Āls. No viņa vēl šogad iegādātā elektroauto salona skanēja atmosfērisks tumšdžezs, perfekti piemērots lietainam ziemas vakaram. Un smaržoja pēc karstvīnā sautētām krustnagliņām, arī perfekti piemēroti lietainam ziemas vakaram. "Dokumentus, lūdzu. Un būs jāiepūš caurulītē," nosaucis savu vārdu, palūdza inspektors. "Vai, policista kungs, tiešām vajag? Jā, es atzīstos, glāzi vīniņa ciemos pie draugiem, bet tā vakars "pa mierīgo", goda vārds," K. Āls bija diplomātisks. "Jā, tiešām vajag. Nelieciet prasīt otrreiz," inspektora īgnums bija manāms. Un viņu var saprast – citiem svētki, viņam divreiz vairāk darba.
