Dažiem gleznošana ir hobijs, citiem – profesija. Bet ir arī tādi, kuriem tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa jau kopš bērna kājas. Tāda ir Elīna Māliņa. Viņa krāsas un otas iepazina ļoti agri, taču ceļš līdz pārliecībai par sevi kā mākslinieci nebija viegls un rožains. Šaubas, meklējumi un iekšējie konflikti – tas viss sastāda lielu daļu no Elīnas radošā procesa, kas vēlāk atspoguļojas ne tikai viņas darbos, bet arī personībā. "Es domāju, ka man tās šaubas ir izveidojušās laika gaitā, jo es nedaudz neticēju sev, ka es tiešām varētu ar to pelnīt." Taču tagad viņa glezno, vada meistarklases savā studijā "MTelpa", veic pasūtījuma darbus un restaurē gleznas, bet vai tas nozīmē, ka sevi var saukt par mākslienieku ar lielo burtu?
