Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšana

Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidrās naudas maksāšanas veids.

Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Notiek pakāpeniska paradumu maiņa

Neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzam, ka šis procents katru gadu aug.

Bezskaidras naudas norēķini palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam. Savukārt, par iemeslu skaidras naudas izmantošanai cilvēki bieži vien min tēriņu labāku paškontroli, iespēju norēķināties par precēm un pakalpojumiem mazos veikaliņos ārpus pilsētām, kā arī vēlmi palikt “neredzamam”.

Pētījumi liecina, ka Eiropā un kopumā attīstītajās valstīs maksājumu kartes ir viens no vispopulārākajiem norēķinu veidiem gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka pēdējos gados, strauji attīstoties tehnoloģijām, augot sabiedrības un uzņēmēju interesei ikdienas norēķinos biežāk izmantot bezskaidras naudas maksājumu risinājumus, mainās skaidras naudas izmantošanas paradumi arī Latvijā.

Piemēram, 2023. gadā ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022. gadā.[1] Norēķini ar maksājumu kartēm 2024. gada pirmajā ceturksnī ir auguši par 8,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas liecina par bezskaidras naudas norēķinu pieaugumu un to nozīmi ekonomikā.[2]

Digitālajā ekonomikā norēķinu veidu dažādošana un konkurence sniedz gan patērētājiem, gan tirgotājiem lielāku izvēli un elastību. Pieejamo norēķinu iespēju daudzveidība ļauj gan patērētājiem, gan tirgotājiem izmantot vai pieņemt maksājuma veidu, kas atbilst viņu vajadzībām saistībā ar konkrētu pirkumu. Dažādām norēķinu metodēm ir atšķirīgas izmaksas un funkcionalitāte:

• Latvijā un visā pasaulē populārākie digitālie maksājumu veidi ir bankas karšu maksājumi un internetbanka.  Tie ir pieejami gandrīz visiem. Pircējiem vienkārši jāievada kartes dati vai jāautorizējas internetbankā, lai veiktu maksājumu.
• Maksājumi ar karšu lasītājiem. Šis pakalpojums ļauj klientiem maksāt par precēm vai pakalpojumiem, kad tie tiek piegādāti mājās vai pasta nodaļā.
• Digitālie maki. Tie ir elektroniski maksāšanas līdzekļi naudas glabāšanai, norēķiniem ar mobilo telefonu, pārskaitījumiem un norēķiniem tiešsaistē. Digitālie maki ir kā bankas konta analogs, bet nauda tiek glabāta speciāli pielāgotā programmatūrā.

Maksājumu kartes veido 34% no fiziskajiem darījumiem un 51% no tiešsaistes darījumiem ES.[3]

Tendences Eiropā

Pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem un datiem, ko apkopojis un pasūtījis Payments Europe, 75% Eiropas tirgotāju[4] dod priekšroku digitāliem maksājumiem nevis skaidrai naudai, savukārt 65% respondentu izvēlētos iespēju vispār atteikties no skaidrās naudas. 87% tirgotāju apgalvoja, ka ieguvumi pārsniedz izmaksas. Izvēloties maksājuma veidu, galvenā tirgotāju prioritāte ir drošība, pēc tam seko klientu izvēle, sasniedzamība, tirgotāju ērtības un izmaksas. Vienlaikus, joprojām katrs ceturtais tirgotājs norāda, ka nav skaidrs, cik lielas ir izmaksas par digitālo pakalpojumu.[5]

Bankas karšu maksājumi mūsdienās ir izmantojami dažādos veidos –  plastikāta kartē vai virtuāli, un karšu maksājumu datus var integrēt mobilajos tālruņos vai pulksteņos, kurus var izmantot tiešsaistē vai tirdzniecības vietā. Payments Europe apkopotie dati liecina, ka neatkarīgi no veida gan patērētāji, gan tirgotāji karšu maksājumus joprojām vērtē kā drošāko, ērtāko un iecienītāko maksājumu veidu, kā arī no tirgotāju puses 96% uzskata, ka digitālie maksājumi ir ļoti svarīgi viņu uzņēmējdarbībai.[6]

Plašāku bezskaidras naudas izmantošanu vērtēju kā svarīgu soli gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī kā vērtīgu instrumentu ēnu ekonomikas mazināšanai.

Nav noslēpums, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Jāsaka, ka Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija.[7] Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļoti uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Plašākai digitālo rīku izmantošanai ir svarīga to pieejamība un MVU spēja tikt līdzi tehnoloģiskajam progresam paralēli savu pamata biznesa procesu nodrošināšanai, ņemot vērā ierobežotos resursus. 

Sāk piedāvāt POS termināļus mobilajos telefonos

Viens no iemesliem, kāpēc MVU vēsturiski ir bijuši atturīgi pieņemt bezskaidras naudas maksājumus tirdzniecības vietās, ir POS termināļu izmaksas. POS termināls ir ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā. Termināļu izmaksas veido gan fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu, gan komisijas maksa, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida, ko tirgotājs īsti nevar ietekmēt. Finanšu ministrijā vērtējām, ka vidēji POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie apgrozījuma ap 35 000 eiro gadā.

Priecē tas, ka ar 2024. gada sākumu ir panākts būtisks progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā – vairākas kredītiestādes sāka piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Attiecīgi POS termināļa iekārta tādā gadījumā vairs nav nepieciešama, kas būtiski samazina bezskaidras naudas pieņemšanas izmaksas tirgotājiem, ievērojami palielinot bezskaidras naudas norēķinu pievilcīgumu MVU.

Piedāvātās mobilās lietotnes ļauj pieņemt bezkontakta maksājumus un ir piemērotas tirgotājiem, mājražotājiem, amatniekiem, skaistumkopšanas speciālistiem, ārstu praksēm, kurjeriem, restorāniem un ēdienu piegādātājiem, taksometra un sabiedriskā transporta vadītājiem un daudziem citiem.

Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanas, tuvākajā laikā publiskai apspriedei tiks nodots regulējums, kas paredz pienākumu tirgotājam ļaut pircējam norēķināties bezskaidrā veidā, ja tirgotāja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā. Šī iniciatīva uzlabos bezskaidras naudas norēķinu pieejamību arī no patērētāju puses. Pircējiem nebūs nepieciešams meklēt bankomātu skaidras naudas izņemšanai, kas gan uzliek administratīvo slogu, gan mazina piedāvātā pakalpojuma konkurētspēju.

Autore ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore

[1] https://vs.lv/raksts/ekonomika/2024/01/16/bezskaidras-naudas-norekinu-apmers-ar-maksajumu-kartem-pern-audzis-par-11

[2] https://www.db.lv/zinas/norekini-ar-maksajumu-kartem-pirmaja-ceturksni-augusi-par-86-515987

[3] Study on the payment attitudes of consumers in the euro area (SPACE) – 2022 (europa.eu)

[4] Aptaujāti 560 mazumtirdzniecībā tirgotāji no Francijas (264), Vācijas (252), Itālijas (263), Spānijas (271), Zviedrijas (242) un Polijas (268).

[5] Safety, Convenience and Choice: THE TRUEVALUE OF CARDS (paymentseurope.eu)

[6] Safety, Convenience and Choice: THE TRUEVALUE OF CARDS (paymentseurope.eu)

[7] https://latvia.representation.ec.europa.eu/strategija-un-prioritates/es-politika-latvijai/eiropas-digitalas-nakotnes-veidosana_lv

The post Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšana appeared first on IR.lv.