Mikromobilitātes infrastruktūra Rīgā – pozitīvu pārmaiņu priekšā
Šā gada 1. maijā Rīgā stājās spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kas nosaka koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, pieļaujot izņēmumu to novietošanai tikai speciāli noteiktās vietās. Ciešas sadarbības un aktīva dialoga rezultātā, sadarbojoties kopā ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentu, iepriekš piedāvātās 30 skrejriteņu novietošanas vietas pilsētas 2. zonā pašlaik ir palielinātas līdz 62, bet kopējais novietošanas vietu skaits abās zonās sastāda 87 vietas uz 1 km2. Tādējādi pamazām tuvojamies kaimiņvalstu mikromobilitātes infrastruktūras attīstības līmenim, un redzam, ka, atrodot balansu starp dažādām interesēm, ieguvēji var būt visi – skrejriteņu lietotāji, mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēji, Rīgas dome un citi satiksmes dalībnieki.
Vecrīga tika noteikta par pirmo ierobežojumu zonu, kur jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas vietas stājās spēkā 1. maijā. Līdz ar to jau divus mēnešus daļā Rīgas vēsturiskā centra koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h, bet pašus transportlīdzekļus ir jānovieto tiem speciāli paredzētās zonās, kas ir iezīmētas ar baltu norobežojošo līniju. Nepareizi novietotus transportlīdzekļus mums – mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem – ir jāpārvieto ne vēlāk kā trīs stundu laikā. Kopumā jaunos noteikumus vērtējam pozitīvi un uzskatām, ka šis ir viens no rīkiem, lai veicinātu atbildīgāku braukšanas kultūru, sakārtotu pilsētvidi un padarītu to gājējiem drošāku.
23. jūlijā elektroskrejriteņu novietošanas zona tika paplašināta līdz Elizabetes ielai (2. zona). Lai uzlabotu skrejriteņu lietotāju pieredzi un padarītu mikromobilitātes rīku novietošanu pārdomātāku un ērtāku, Bolt kopā ar citiem mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem tikās ar Rīgas mežiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu, lai apsekotu Rīgas parkus. Rezultātā tika pieņemts lēmums par 10 jaunu skrejriteņu novietošanas vietu ierīkošanu parku piegulošajās teritorijās. Uzskatām to par būtisku uzlabojumu, jo tas palīdzēs risināt problēmu ar parkos nepareizi novietotiem skrejriteņiem.
Atsaucoties uz Bolt misiju veidot pilsētas draudzīgākas cilvēkiem, nevis automašīnām, 2. zonā četras automašīnu stāvvietas ir pārveidotas par mikromobilitātes rīku novietošanas vietām. Tagad šis risinājums tiek testēts, lai tuvākajā nākotnē potenciāli lemtu par papildu autostāvvietu atvēlēšanu skrejriteņu novietošanai. Vēlos uzsvērt, ka šāds risinājums ir pierādījis savu efektivitāti citās valstīs. Piemēram, kā norāda Tallinas iedzīvotāji un pilsētas vadība, kas šādu risinājumu izmanto jau kopš 2023. gada augusta, tas padara ielas gājējiem drošākas un palīdz sakārtot pilsētas teritoriju.
Netrūkst arī izaicinājumu. Daudzas iestādes, piemēram, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas, kas atrodas 2. zonā, ieskauj aizsardzības zona, kas nozīmē, ka to piegulošajā teritorijā skrejriteņu novietošanas vietas var uzstādīt tikai tad, ja šī teritorija tiek norobežota. Administratīvais slogs padara vienošanos par to gandrīz vai neiespējamu, turklāt vairākas no tām ir privātās teritorijas, tātad pašvaldība savā vārdā organizatoriskos darbus nevar uzņemties. Tādējādi vairākas plānotās novietošanas vietas ir “iesaldētas”, un to potenciāls pilsētas mobilitātes telpas uzlabošanai visdrīzāk netiks izmantots.
Mūsu mērķis ir turpināt aktīvu sadarbību ar Rīgas domi, lai pakāpeniski ieviestu mikromobilitātes rīku speciālās novietošanas vietas vēl plašākā teritorijā. Neskatoties uz administratīviem izaicinājumiem, par vienu esmu drošs – pārliecinoši turpinām ceļu uz ērtu, pārdomātu un ikvienam pieejamu mobilitāti Rīgā.
Autors ir Bolt skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā
*1. zona attiecas uz Vecrīgas teritoriju
**2. zona attiecas uz posmu līdz Elizabetes ielai (robežā starp Krišjāņa Valdemāra un Aleksandra Čaka ielām)
The post Mikromobilitātes infrastruktūra Rīgā – pozitīvu pārmaiņu priekšā appeared first on IR.lv.