Vai atzīmes motivē mūsdienu skolēnus?

Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet nu jau sācies jaunais mācību gads. Daļai skolēnu tas sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?

Formatīvā vērtēšana un atgriezeniskās saites sniegšana

Dažādie vērtēšanas veidi ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa, kas ir cieši saistīta ar mācību jomas standartu, definē plānotos skolēniem sasniedzamos rezultātus. Mācību programma sadala sasniedzamos rezultātus pa gadiem, škeļ un precizē tos, bet pedagogs ar savu vīziju, izvēlēto metodiku veicina to sasniegšanu, sniedzot atbalstu skolēniem. Vērtēšana ir nepieciešama gan skolēniem, gan pedagogiem, lai secinātu, vai mācību process ir produktīvs, vai viņi dodas nospraustajā virzienā.

Formatīvā vērtēšana būtībā ir skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā – šeit svarīgākā ir atgriezeniskā saite, lai skolēns zinātu, kā viņam sokas ar konkrētu tematu, prasmi, sasniedzamo rezultātu. Formatīvajā vērtēšanā svarīgs ir snieguma līmeņu apraksts, kurā ietverti trīs vai četri līmeņi, izvirzīti konkrēti kritēriji un katra līmeņa apraksts. Dodot skolēniem uzdevumu, ir svarīgi ne tikai skaidri definēt kritērijus un nosacījumus, bet arī piedāvāt saprotamu snieguma līmeņu aprakstu – tas ļauj arī pašiem skolēniem izprast sasniedzamo rezultātu, plānot savu darbu un izvērtēt, cik veiksmīgi izdevies apgūt attiecīgo mācību saturu. Tas palīdz skolēniem sasniegt savu maksimāli labāko rezultātu. Vienlaikus tas ir vērtīgs instruments arī pedagogam, kas palīdz izvērtēt ieguldīto darbu, metodiku, sniedz atgriezenisko saiti.

STAP un 10 baļļu sistēma

Summatīvā vērtēšana ir skolēna snieguma novērtēšana attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācīšanās posma noslēgumā. 1.–3. klasē summatīvo vērtējumu izsaka aprakstoši četros līmeņos – STAP (sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti), katram līmenim ir izstrādāts diezgan konkrēts apraksts, kas skolēnam jāzina un jāprot. Sākot no 4. klases, šo vērtējumu izsaka desmit baļļu skalā. No 2024. gada 1. septembra visā valstī vispārējā izglītībā būs vienota punktu, procentu skala katrai no 10 ballēm. Ja pedagogi izmanto formatīvo vērtēšanu un sniedz izmantojamu atgriezenisko saiti ikdienā, skolēni ir daudz gatavāki saņemt summatīvo vērtējumu, pedagoga prasības noslēguma darbā nav pārsteigums.

Analizēt darbu rezultātus

Svarīgs mācību procesa elements ir diagnosticējošā vērtēšana, kas palīdz noskaidrot nepieciešamo atbalstu. Tā ir ļoti lietderīga arī pēc vasaras brīvlaika, lai saprastu, ko skolēni atceras, ko nepieciešams atkārtot u.tml. Nevar pieņemt par pašsaprotamu, ka skolēni atceras visu, kas ir apgūts iepriekšējos gados. Diagnosticējošie darbi ir iespēja atgādināt apgūto un saprast, kurā līmenī atrodas katrs skolēns, tāpēc to var piedāvāt gan mācību gada un semestra sākumā, gan temata sākumā, gan pēc nepieciešamības. Manuprāt, vērtīgāks ir diagnosticējošais darbs par vienu konkrētu tēmu vai prasmi, kura rezultāti tiek analizēti un izmantoti turpmākajā mācību procesā, nekā apjomīgs darbs par dažādām tēmām un prasmēm, pēc kura nav skaidrs, ko darīt ar iegūtajiem rezultātiem. Diagnosticējošais darbs ir iespēja skolēnam un pedagogam saprast, kas jāmaina ikdienas mācību darbā, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Mācību procesa analīze gan no pedagoga, gan izglītojamā puses ir pamats izaugsmei.

Monitoringa vērtēšanas nozīme

Visbeidzot jāmin arī monitoringa vērtēšana, piemēram, pagājušajā mācību gadā bija monitoringa vērtēšana vidusskolā dabaszinībās, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā, kas Valsts Izglītības satura centram palīdz novērtē, vai skolēni un pedagogi ir gatavi iespējamajam obligātajam centralizētajam eksāmenam, vai tiek sasniegti jomas standartā izvirzītie sasniedzamie rezultāti, kādam būtu jābūt topošā eksāmena saturam. Tas ir viens no rīkiem, kā arī pašvaldības var sekot līdzi skolu kvalitātei.

Atzīmes ir arī pedagoga snieguma novērtējums 

Domājot par skolēnu snieguma vērtēšanu, nereti tiek diskutēts arī, vai atzīmes nerada skolēniem stresu. Šeit svarīgi atcerēties un izvērtēt, kas ir svarīgāks – atzīmes vai prasmes un zināšanas? Gan skolēniem, gan vecākiem jāsaprot, ka atzīme nav spriedums, bet instruments, kas palīdz saprast, kāds ir skolēna sniegums par konkrētām tēmām, prasmēm, sasniedzamajiem rezultātiem konkrētajā laikā. Tā ir informācija, kuru var izmantot, lai pilnveidotos vai pašapmierināti priecātos par paveikto. Turklāt formatīvā vērtēšana palīdz samazināt satraukumu un stresu par summatīvo vērtējumu, jo skolēns jau ir sagatavojies iespējamam vērtējumam un zina, kādas ir prasības un kritēriji, kāpēc atzīmes var būt atšķirīgas. Vienlaikus jāatceras, ka labas atzīmes nav garants izcilai karjerai, svarīgas ir iegūtās kompetences un prasmes.

Atzīmes joprojām ir motivācija 

Daļai skolēnu atzīmes joprojām ir instruments motivācijas sekmēšanai, bet daļa to uztver tikai kā secinājumu, kas apliecina, ko es varu, protu šobrīd. Atzīmju nozīme kopumā pakāpeniski samazinās un sākumskolā daudz svarīgāks ir tieši aprakstošais vērtējums. Vienlaikus atzīme zināmā mērā ir arī pedagoga darba novērtējums, jo skolēna sniegums pārbaudes darbā ir atkarīgs no daudziem faktoriem, arī no tā, cik precīzi un mācītajam atbilstoši ir sagatavots summatīvais pārbaudes darbs, cik precīzi izvērtēts skolēna sniegums, cik veiksmīga bijusi pedagoga izvēlētā mācību metodika ikdienas mācību procesā. Ja gandrīz visai klasei pārbaudes darbā ir ļoti zemi vai ļoti augsti vērtējumi, iespējams, atslēga ir kāds no nosauktajiem faktoriem.

Svarīgi saprast, ka mācību saturs ir mainījies ļoti strauji un skolotājiem ir svarīgi saņemt atbalstu no valsts, no nozares politikas veidotājiem un metodiķiem, lai spētu ne tikai īstenot jauno mācību saturu, bet arī atbilstoši vērtēt skolēnu sniegumu. Īpaši būtiski tas ir pašlaik, kad stājušās spēkā izmaiņas, kas paredz, ka skolēni var uzlabot vērtējumu tikai mācību gada noslēgumā. Tas nozīmē, ka pedagogiem būs jāizstrādā komplekss summatīvais darbs par svarīgākajiem mācību gadā sasniedzamajiem rezultātiem, kas prasa laiku un lielus intelektuālos resursus. Atbalsts pedagogiem var būt dažādi kursi un apmācības, kuros tiek analizēti dažādi uzdevumu veidi, pārbaudes darbi, spriests par vērtēšanas taksonomijām un dažādu izziņas līmeņu uzdevumiem, kopīgi analizēts, kādas prasmes, kompetences un zināšanas var pārbaudīt ar konkrētu uzdevumu.

Autore ir Eiropas Tālmācības centra pasniedzēja

The post Vai atzīmes motivē mūsdienu skolēnus? appeared first on IR.lv.