Новости за 17.03.2022

Saeima ceturtdien, 17. martā, apstiprināja Saeimas deputāta pilnvaras Ievai Akuraterei.

Lidija Barnička ar meitām Karīnu un Mariju bija viena no pirmajām, kura no kara šausmām Ukrainā patvērumu atrada Kuldīgā. Dzīvojot tur vairāk nekā nedēļu. Šonedēļ meitas pirmo reizi devās uz bērnudārzu, bet Lidija – uz jauno darbu.

Spānijas varasiestādes Katalonijas ostā Tarragonā aizturējušas milzu jahtu "Crescent", kas pieder Krievijas naftas uzņēmuma "Rosņeftj" ģenerāldirektoram Igoram Sečinam, kurš iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz anonīmiem avotiem vietējā policijā.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas nodaļu, kas speciāli izveidota Covid-19 vakcinācijas procesa organizēšanai, varētu sākt izformēt gada otrajā pusē, izriet no veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) sacītā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes".

Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis trešdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) regulārā čempionāta spēlē guva 16 punktus, taču viņa pārstāvētā komanda Vašingtonas "Wizards" piedzīvoja kārtējo zaudējumu, bet Dāvis Bertāns atzīmējās ar trim punktiem Dalasas "Mavericks" komandas uzvarā.

Latvijas vārtsargs Elvis Merzļikins trešdien Nacionālās hokeja līgas (NHL) regulārā čempionāta mačā atvairīja 30 metienus un atdeva rezultatīvu piespēli.

Atvaļinātais ģenerālis Jānis Kažociņš intervijā žurnālam Ir par Krievijas sākto karu Ukrainā un to, kā mēs varam saprast, kas tur notiek, saka: “Ir tiešām ļoti interesanti, ka ASV un «piecas acis» (ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande) varēja pareģot ne tikai to, ka tāds uzbrukums būs, bet apmēram kurā datumā. Tas nozīmē, ka viņiem noteikti ir spējas redzēt, kas reāli notiek.” Saprast, kas Ukrainā notiek, var dažādos veidos, neesot tieši klāt, saka ģenerālis. Ir moderni veidi... Читать дальше...

Sākoties divdesmit otrajai diennaktij kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, būtiskas izmaiņas situācijā nav notikušas, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina galvā ir plāns par Lielkrievijas izveidošanu, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR).

Ar negaidītām grūtībām pēc atgriešanās Latvijā jāsastopas populārajam brazīlietim Felipem Gabrielam - izrādās, daļu no dokumentiem, lai multimākslinieks varētu oficiāli saņemtu algu Latvijā, vēl līdz galam nav izdevies sakārtot, un tas nozīmē, ka viņam kādu laiku nāksies iztikt no ietaupījumiem.

2021./2022. gada ziema bijusi otrā mitrākā novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 11. marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam kā 5 g (t.i. viena tējkarote). Šis daudzums ietver sāli, ko Jūs pieberat ēdienam gatavošanas laikā un sāli, kas tiek uzņemts ar jau gataviem produktiem – maizi, sieru, gaļas produktiem, pusfabrikātiem u.c., uzsvērts Veselības Ministrijas izstrādātajos veselīga uztura ieteikumos pieaugušam cilvēkam.

Sabiedriskais darbinieks, žurnālists un organizācijas “Vēdiskā Pasaule” valdes priekšsēdētājs Sergejs Mikitens sociālajos tīklos publicējis aprēķinu, salīdzinot Pirmā un Otrā pasaules kara sākuma datumus ar dienu, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā.

Lielākā daļa cilvēku fiziskas slodzes laikā izjustas sāpes krūškurvja apvidū vienkārši ignorē, turpinot iesāktos vingrojumus, vēsta “News.com”.

18. – 19. martā Rīgā notiks onkoloģijas jomā īpašs pasākums – Eiropas onkoloģisko pacientu organizāciju kongress “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā”. To organizē Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse sadarbībā ar Eiropas Parlamenta (EP) Īpašo komiteju vēža uzveikšanai, iesaistot Centrāleiropā un Austrumeiropā vadošās pacientu interešu aizstāvības organizācijas no Rumānijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Polijas, Bulgārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Horvātijas... Читать дальше...

Kembridžas hercogs Viljams un hercogiene Ketrīna pievienojās princim Čārlzam un Kornvolas hercogienei Kamillai, kā arī premjerministram Borisam Džonsonam un simtiem augstu amatpersonu ikgadējā Nāciju sadraudzības dienas dievkalpojumā, kas ir svarīgs datums karaliskajā kalendārā.

Latvijas skolās mācības uzsākuši pirmie ukraiņu bēgļu bērni. Gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki sociālajos tīklos dalās ar pirmajiem iespaidiem par satikšanos ar jaunajiem klasesbiedriem. Pagaidām gan “īstās mācības” nav sākušās, jo vēl līdz 18. martam ilgst pavasara brīvlaiks. Jauns.lv ieskatījās dažos sociālo tīklu ierakstos.

Man bija 7 gadi, kad cilvēki Latvijā piedalījās barikādēs, lai sargātu savu valsti. Bieži sarunās esmu dzirdējusi par toreizējo sabiedrības saliedētību – to, ka nebija dalījuma pēc etniskās piederības, jo arī krievi, ukraiņi, baltkrievi un citu tautību cilvēki bija barikādēs un cīnījās par neatkarīgu Latviju.

Lai paustu atbalstu varonīgajai ukraiņu tautai, kas cīnās ar Putina karaspēka iebrukumu, pagājušajā nedēļā arī aktieri, kultūras un mākslas ļaudis devās saliedētā piketā pretī agresora - Krievijas - vēstniecības logiem.

Viena no populārākajām Latvijas krievu nedēļas avīzēm “Латвийские вести” (“Latvijas Vēstis”) nedrukā reportāžas un foto no asiņainā Krievijas-Ukrainas kara, jo tas varot negatīvi ietekmēt tās lasītāju veselību un emocionālo pašsajūtu.

Krievijas armijas zvērībām Ukrainā nav robežu, tā netaupa pat Dievu. Katru dienu pienāk ziņas, ka okupanti uz ukraiņu zemes sabombardējuši gan lielas, gan mazas baznīcas. Tiek šauts ne tikai uz kristiešu, bet arī musulmaņu svētnīcām. Kremļa kaujinieki iznīcina ne tikai slimnīcas, dzemdību namus, bēgļu un ievainoto transportu, bet arī Dievu!

Galma apvērsums Krievijā ir viens no scenārijiem, uz ko daudzi cer, domājot par Ukrainas kara izbeigšanu. Vai tas vispār ir iespējams un pie kādiem apstākļiem tas varētu notikt? To portāls Jauns.lv jautāja politologam un Džordža Vašingtona universitātes viespētniekam Andim Kudoram.

Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās apjomīgās sankcijas, ir radījušas un vēl var radīt apjomīgas izmaiņas transporta nozarē. Pesimistiskākais scenārijs paredz, ka kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu Latvijā pat var samazināties par 80-85%. Ietekmētas tiek arī ostas, aviācija, kravu autopārvadājumi, bet pasažieru pārvadājumi var kļūt dārgāki augošo energoresursu cenu dēļ. Gan sadārdzinājuma, gan izejvielu trūkuma dēļ ietekme gaidāma arī uz satiksmes infrastruktūras izbūves projektiem. Satiksmes... Читать дальше...