Eiropai bez naida

ES naudu nevarēs saņemt demokrātijas pamatprincipu pārkāpēji

The post Eiropai bez naida appeared first on IR.lv.

ES naudu nevarēs saņemt demokrātijas pamatprincipu pārkāpēji

Saeimas Ētikas komisija 22. jūlijā nolēma ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu par deputāta Jāņa Iesalnieka (NA) retvītoto ierakstu, kurā pausts naids pret LGBT personām. It kā kārtējais vietējs politisks konflikts par «latviešu rases» ideologa kārtējo homofobisko izlēcienu. Taču šis incidents iekrita Eiropas mēroga kontekstā.

Eiropas Komisija 31. jūlijā atteica finansējumu pilsētu sadarbības programmā sešām Polijas pilsētām, kuras pasludinājušas sevi par «no LGBT brīvām zonām». EK uzsvēra, ka šīs programmas projektiem ir jābūt pieejamiem visiem Eiropas pilsoņiem bez diskriminācijas pēc dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģijas vai ticības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas. «Ikvienam cilvēkam Eiropā ir brīvība būt tam, kas viņš ir, dzīvot tur, kur viņš grib, mīlēt tos, kurus vēlas, un mērķēt tik augstu, cik vēlas,» atgādināja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Iesalnieka retvītotais ieraksts, kas līdzinās nacistu izmantotajam judenfrei jeb «brīvs no ebrejiem», nāca tieši no Polijas, kur vismaz 40 pilsētas ir pasludinājušas sevi par šādām «zonām».

Polijas valdība sola «spert apņēmīgus soļus» pret šo EK lēmumu. «Mēs aizstāvēsim likumu pret ES nelikumīgo rīcību, lai aizstāvētu likuma varu,» draud tieslietu ministrs Zjobro.

Iesalnieks ir glumāks un, kā ierasts, taisnojas, ka esot nepareizi saprasts — re-tvītodams ierakstu, viņš neesot paudis tam atbalstu, tikai precizējis vēstījumu, ka esot pret «LGBT ideoloģiju», nevis pret kādas grupas cilvēkiem. Bet «liberāļu» vēršanās pret viņu esot mēģinājums apklusināt «nacionāli konservatīvu viedokli» un «totalitārisms».

EK lēmuma atbalsis var būt daudz plašākas nekā tikai atgādinājums par diskriminācijas prettiesiskumu. ES valstu vadītāji 21. jūlijā pēc četru dienu sarunām par viena triljona eiro ES budžetu un 750 miljardu ekonomikas atveseļošanas fondu panāca arī vienošanos, ka naudas piešķiršana būs atkarīga no Eiropas pamatvērtību ievērošanas. EK varēs ierosināt ierobežot līdzekļu piešķiršanu, ja konstatēs demokrātisko vērtību apdraudējumu kādā no dalībvalstīm, turklāt Eiropadomei lēmums būs jāpieņem ar kvalificēto vairākumu, nevis vienbalsīgi, tātad atsevišķas valstis nevarēs to bloķēt.

Taču kompromisa formulējuma aptuvenā valoda ļāva «uzvaru» pasludināt gan tiem, kuri vēlas saistīt ES naudas piešķiršanu ar demokrātisko vērtību ievērošanu, gan arī Ungārijas un Polijas premjerministriem Orbānam un Moraveckim, kuri kopējā preses konferencē paziņoja, ka esot novērsuši mēģinājumu ierobežot ES budžeta līdzekļu piešķiršanu valdībām, kuras pārkāpj likuma varas principu. Tagad EK lēmums atteikt finansējumu Polijas pilsētām tāpēc, ka tās pārkāpj ES principus, ir Varšavai un Budapeštai nepatīkams signāls, ka to piedāvātā interpretācija var izrādīties bijusi aplama. Taču ES institūcijām vēl ir jāvienojas par ES budžeta detaļām, un tas būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem. Ies karsti.

Tomēr Saeimā diskusijas par to varētu arī nebūt interesantas, ja modelis būs Ētikas komisijā notikušais.

Vērtēt Iesalnieka rīcību bija ierosinājis Attīstībai/Par frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Par lietas ierosināšanu balsoja arī Saskaņas un KPV pārstāvji. Pret bija gan JKP, kuras vientiesīgo «konservatīvismu» NA labprāt izmanto, kamēr pašiem izdevīgi, gan NA sabiedrotā cīņā par «tradicionālajām» Putina vērtībām Jūlija Stepaņenko. Balsojumā nepiedalījās (jo drīz vēlēšanas Rīgā!) ne tikai ZZS, bet arī Jaunās Vienotības deputāti, kaut gan premjerministrs Kariņš pēc Eiropadomes vienošanās bija uzsvēris, cik svarīga esot ES finansējuma saistīšana ar demokrātijas principu ievērošanu.

Ne Saeimā, ne tās Ētikas komisijā Iesalnieks neuzdrošināsies teikt to, ko vēstījis gadu gaitā dažādos apstākļos un ko tagad aizbildina ar savu jaunības «dullumu». Piemēram, ka «nacionālisti» pret «praidismu» cīnīsies, «ja vajadzēs, ar mietiem vai līdzīgiem deģenerātu nomierināšanas līdzekļiem». Ka jauniešiem vajagot tādu ideoloģisku «instrukciju», «kā 30-o gadu vācu jaunatnei kalpoja Mein Kampf — vienkārši, kodolīgi un spēcīgi». Ka «pilsoniska sabiedrība ir etniskās valsts kapracis», tāpēc pēc vienpartijas režīma ieviešanas Latvijā «tiesiskums… tiks interpretēts nacionālkonservatīvā garā», «represijas draudēs tikai tiem, kas nopietni apdraudēs nacionālkonservatīvo iekārtu», bet «ar Satversmes tiesu mēs tiksim galā — par tiesnešiem varēs būt tikai stingri nacionālistiskas pārliecības autoritātes». Nē, viņš droši vien sūdzēsies par «totalitārismu», ka citi apšauba viņa ideoloģisko izpausmju atbilstību Saeimas deputāta ētikai.

Lai kā attīstītos pašreizējās diskusijas par likuma varu Eiropā, ir viena fundamentāli slikta ziņa Iesalniekam un domubiedriem — ES nekļūs par Hitlera Vācijas, Putina Krievijas vai pat tikai Orbāna Ungārijas parauga autoritāru režīmu kopienu. EK lēmums par ES finansējuma liegšanu Polijas pašvaldībām, kuras vēlētos ierobežot daļas sabiedrības tiesības, ir vēl viens atgādinājums, ka viņi ir tikai vēstures atrauga.

Papildinājums: Kad šis žurnāla numurs jau bija publicēts, Saeimas komisija trešdien, 5. augustā, izbeidza 22. jūlijā ierosināto lietu par deputāta Iesalnieka (NA) iespējamo ētikas kodeksa pārkāpumu.

Komentārs 140 zīmēs

Graujošs pavērsiens. KNAB prasa Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo ģenerālprokuroru Kalnmeieru par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Vīrusam joprojām pirmais, toties ierobežojumiem otrais vilnis. Eiropai varētu nākties atkal slēgt robežas, pirmdien pieļāva Lietuvas prezidents Nausēda.

Rīgā tilti citādi. Dženovā vairāk nekā kilometru garo jauno tiltu gada laikā uzbūvēja par 220 miljoniem.

The post Eiropai bez naida appeared first on IR.lv.